23 February 2011

JSMP: Prokuradóra Jerál Repúblika Hato'ó Relatóriu Anuál iha Parlamentu Nasionál

Komunikadu Imprensa Periódu : Fevereiru 2011 Pubikasaun : 23 Fevereiru 2011 Prokuradóra Jerál Repúblika Hato’ó Relatóriu Anuál iha Parlamentu Nasionál - Iha loron 16 Fevereiru 2011, Prokuradóra Jerál Repúblika (PJR), Dra. Ana Pessoa, hato’ó relatóriu anuál tinan 2010 nian iha uma fukun Parlamentu Nasionál. Aprezentasaun relatóriu  ne’e halo parte hanesan obrigasaun PJR nian, tuir Artigu 133 (4) Konstituisaun RDTL.

Iha  aprezentasaun Prokuradóra Jerál nian,  mensiona mós konabá soru-mutu entre Prokuradóra Jerál ho sosiadade sivíl, inklui soru-mutu ne’ebé hala’ó ho JSMP hodi deskuti konabá funsionamentu sistema judisiáriu

Luis de Oliveira Sampaio, Diretór JSMP haktuir katak “JSMP sente haksolok tebes ho  Prokuradóra Jerál nia sentidu rekoñesimentu konabá kooperasaun diak entre Prokuradória Jerál da Repúblika ho sosiadade sivíl inklui JSMP, atu hametin sistema judisiáriu  iha Timór Léste”.

“Sistema Judisiáriu Timór Léste nian sei nurak teb-tebes no infrenta dezafiu ne’ebé multi-komplexu. Tanbá ne’e esforsu koletivu husi setór hot-hotu nu’udar  meus ka xave atu ultra-pasa dezafiu hirak ne’e hotu”.

JSMP kumpriende no konsiente katak iha realidade área judisiáriu nu’udar área ida ne’ebé moris ho nia natureza rasik ne’ebé  komplexu no dala-barak hamosu kontravérsiu nomós sensetivu iha aspeitu balun. Tanbá ne’e, esforsu atu hari’i setór justisa tenki hatuur nu’udar obra koletivu ne’ebé partensia ba entidades hot-hotu nian.

Atu hari’i sistema judisiariu ida ne’ebé forte, kredivél no asesivél ba ema hotu, tenki ejeji ema hotu nian involvimentu. Tanbá ne’e, sinál rekoñesimentu husi Prokuradóra Jerál ba kontribuisaun husi entidade sira seluk, manifesta sentidu no espíritu kolaborativu atu dezemvolve setór justisa sai forte liu iha futuru.

Antes ne’e, iha loron 28 fulan Outubru 2010, JSMP hetan oportunidade atu halo audiénsia ho PJR, hodi deskuti konabá kestoins relevantes iha setór justisa nian inklui asuntu ne’ebé relasiona ho poder prerogativu Prezidénte  Repúblika ba indultu.

Aleinde aprezenta konabá servisu Prokuradória Jerál nian, asuntu korupsaun sai hanesan parte ida husi relatóriu anuál PJR nian ba Parlamentu Nasional. Asuntu ne’e hetan apresiasaun maka’as husi deputadu sira. Maski deputadu sira barak mak rekoñese PJR nia progresu iha tinan 2010, maibé deputadu husi AMP nian mós balun lansa krítika ba relatóriu ne’ebé mak temi governante balun ne’ebé iha indikasaun korupsaun.  Ba kestaun ne’e, deputadu sira husi bloku AMP[1] husu Prokuradóra Jerál atu la bele halo diskriminasaun no harê ba background polítika husi ema ne’ebé mak iha kazu korupsaun sira, maibé prosesa hanesan kazu hotu husi autór sira mesmu husi AMP ou Fretilin.

Hatan ba kestaun ne’e, Prokuradóra Jerál Repúblika Ana Pessoa[2] hateten katak atu hado’ok aan husi intervensaun polítika iha inísiu kedas, asuntu korupsaun entrega ba Adjuntu PJR Dr. Vicente F. E Brito. Tanbá ne’e ba kestaun korupsaun nian, Adjuntu PJR mak resposta iha plenária Parlamentu.  Husi Adjuntu PJR nia intervensaun katak, kazu korupsaun sira ne’e kaer husi Prokuradór ida-idak ne’ebé hetan responsabilidade ba kazu ne’ebé la hanesan.  Adjuntu mós realsa liu tan, aliende Prokuradór no Tribunál nia servisu atu prosesa kazu korupsaun sira, maibé nia mós subliña katak  prevensaun mak importante liu no sosiadade sivíl ka NGO sira nia papél importante atu redus korupsaun iha rai laran.

Aliende asuntu kooperasaun ho sosiadade sivíl no asuntu korupsaun, Prokuradóra Jerál mós aprezenta konabá aktividade seluk husi Prokuradoria nian mak hanesan, asaun sira formasun nian, movimentu prosesuál jestaun konabá prosesu no kondisaun sira servisu nian, proposta lejislativa sira, Konsellu Superiór Ministériu Públiku nian, paresér sira ba Governu, soru-mutu ho Prezidénte Repúblika no Bispu nain tolu, relasaun inter-institusionál sira no vizita ofisiál sira.

[1]  Deputadu husi AMP ne’ebé fó sai statementu ne’emak, Deputadu Rui Menezes husi PD, Deputadu Adriano do Nasimento husi PD no Deputadu Aderito Hugo da Costa husi CNRT. Deputadu AMP sira hasai estatementu ne’e, tanbá hare ba background polítika husi Prokuradora Jerál Ana Pessoa ne’ebé mai husi Partidu Fretilin.

[1] Prokuradóra Ana Pessoa mai husi backgraound polítika Fretilin no sai hanesan Deputada Fretilin antes kaer kargu hanesan Prokuradóra Jerál Repúblika iha tinan 2009.

Atu hetan informasaun kle’an favor kontaktu:z

Luis de Oliveira Sampaio

Direitor Ezekutivu JSMP

Diresaun e-mail: luis@jsmp.minihub.org

Landline: 3323883

No comments: