18 May 2012

JSMP: Sumáriu prosesu julgamentu kazu iha tribunál Distritál Suai Abril 2012

Sumáriu kazu

Periódu : Abril 2012
Edisaun : 18 Maiu 2012

Sumáriu prosesu julgamentu kazu iha tribunál Distritál Suai Abril 2012

Introdusaun

Hahú husi loron 09 to’o 24 Abril 2012, JSMP kontinua hala’ó atividade monitorizasaun ba prosesu julgamentu iha Tribunál Distritál Suai (TDS).

Durante periódu semana rua ne’e, JSMP konsege rejista totál kazu hamutuk 8. Kazu hirak ne’e kompostu husi kazu violasaun seksuál 1, maus tratus ba kónjuje 1, ofensas integridade fízika simples 3, kazu violénsia doméstika 1, kazu krime kontra flora no fauna 1 no omisídiu agravadu 1.

Entre kazu hirak ne’e, iha kazu balun hetan julgamentu, maibé iha kazu balun kontinua adiadu. Adiamentu balun akontese tanbá inkomprimentu ka desobedesimentu husi parte interesadu sira (arguidu, vítima inklui testamuña) kada kazu, sein justifikasaun klaru ba tribunál. Maibé iha kazu ida mak arguida la marka prezensa iha tribunál maibé hetan justifikasaun ne’ebé klaru.

Tuir observasaun JSMP nian deskobre katak relasiona ho atividade elisaun prezidensiál segunda ronda, tribunál distritál refere, la marka oráriu audiénsia julgamentu durante semana ida tomak (dia 16-20 Abril) tanbá sira hotu tenke fila mai vota iha sira ida-idak nia distritu. Tanbá ne’e tuir ofisial justisa iha tribunál ne’e, haktuir katak tribunál la bele halo agenda julgamentu, tanba majistradu sira tenke fila hotu mai Dili ka ba distritu seluk ne’ebé sira partensia ba hodi tuir eleisaun segunda volta.

Hanesan ho edisaun sira seluk, sumáriu ida ne’e ho objetivu atu habelar informasaun ba lala’ók husi prosesu julgamentu iha Tribunál Distritál Suai nian.

Tuir mai deskripsaun sumáriu julgamentu kazu kompletu:

1. Kazu krime violasaun seksuál Nú.88/PEN/2011/TDS

Iha loron 11 fulan-Abril 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu violasaun seksuál ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 88/PEN/2011/TDS. Arguidu ba kazu ne’e ho inisiál MPT hasoru vítima APP. Kazu ne’e akontese iha Suco Betano, Sub Distritu Same Distritu Manufahi, iha tinan 2008.

Prosesu julgamentu hala’ó ho kompozisaun juízes kolektivu ne’ebé kompostu husi Juíz Dr. Costaçio Barros Basmery nu’udar juíz prezidénte, akompañadu husi Dr. Âlvaro Maria Freitas no Dra. Florençia Freitas. Iha parte seluk, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António Tavares da Silva no arguidu hetan defeza husi Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Audiénsia julgamentu hahú hodi lee akuzasaun Minstériu Públiku nian. Tuir akuzasaun haktuir katak iha tinan 2008 arguidu halo violasaun seksuál hasoru vítima ne’ebé nu’udar ninia oan rasik. Aleinde ne’e mós, iha tinan 2009 to’o 2011 arguidu kontinua halo nafatin relasaun seksuál. Aleinde ne’e, iha akuzasaun ne’e mós haktuir katak vítima rejeita asaun arguidu nian, maibé arguidu uza forsa obrigatóriamente hanesan ameasa lori tudik no katana.

Relasiona ho akontesimentu ne’e, Ministériu Públiku akuza arguidu ho artigu 173 alinea (a) Kódigu Penál Timór Léste.

Iha tribunál arguidu rekoñesenia hahalok no faktu hirak ne’ebé haktuir iha akuzasaun Ministériu Públiku nian. Iha parte seluk, arguidu deklara ba tribunál katak nia arrepende ba nia hahalok ne’ebé halo hasoru vítima no promete sei lahalo tan hahalok ne’e iha tempu oin mai.

Nune’é mós, ba tribunál vítima kontinua reforsa faktus akontesimentu sira ne’ebé hakerek iha akuzasaun laran. Liu tan, vítima deklara ba tribunál katak depoisde akontesimentu arguidu sempre bandu vítima atu labele kesar ba ema seluk selae arguidu bele oho tiha vítima.

Iha Ministériu Públiku ninia alegasaun finál, alega arguidu ho artigu 285 Kódigu Penál Indonesia konjugadu ho artigu 171 no 173 alinea (a) Kódigu Penál Timór Léste. Pozisaun Minstériu Públiku bázeia ba deklarasaun vítima ho arguidu no liga ba akuzasaun.

Bázeia ba artigu hirak iha leten, Ministériu Públiku husu ba tribunál atu kondena ka fó kastigu ba arguidu tinan 10 iha prizaun.

Entretantu, parte defeza hato’ó ba tribunál katak atu fó kastigu ne’ebé kma’an ba ninia kliente, tanbá arguidu hatudu ninia arrependimentu ba nia hahalok no sei la repete tan hahalok iha futuru.

Leitura akórdaun ba kazu ne’e, hala’ó fila fali iha loron 24 Abril 2012, iha oras tuku 14.00 lorokraik.

2. Kazu maus tratus ba kónjuje Nú.79/PEN/2010/TDS

Iha loron 11 fulan-Abril 2012, tuir loloos Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu maus tratus ba kónjuje ne’ebé rejista ho númeru prosesu 79/PEN/2010/TDS. Maibé prosesu julgamentu ba kazu ne’e, la konsege realiza, tanbá parte interesadu sira (arguidu no vítima) la marka prezensa iha tribunál no sein informasaun klaru ba tribunál.

Tuir informasaun ne’ebé JSMP rekolla katak antes ne’e, arguidu no vítima simu ona karta notifikasaun direitamente husi tribunál. Mesmu nune’é, tribunál seidauk deside oráriu julgamentu foun ba kazu refere.

3. Kazu ofensas integridade fízika simples Nú. 87/PEN/2011/TDS

Iha loron 13 fulan Abril 2012, Tribunál Distritál Suai, hala’ó prosesu julgamentu ba kazu ofensas integridade fízika simples ne’ebé rejista ho Nú. 87/PEN/2011/TDS. Kazu ne’e involve husi arguidu Americo Afonso (membru PNTL) hasoru vítima Henrique Moruk ne’ebé akontese iha loron 8 Juñu 2011, iha Suco Dato Tolu sub distritu Fohorem Distritu Covalima.

Prosesu julgamentu prezide husi Juíz singulár Dr. Âlvaro Maria Freitas, Ministériu Públiku reprezenta husi Dra. Zélia Trindade no arguidu ninia defeza Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Bázeia ba akuzasaun Ministériu Públiku nian, haktuir katak iha loron 8 Juñu 2011, oras tuku 09.00 dader arguidu halo asaun hasoru vítima. Asaun ne’e, realizadu ho maneira tuku dala rua (2) iha hasan parte karuk no loos nomós tebe dala ida kona kotuk laran, nune’é vítima desmaia kedas iha fatin akontesimentu. Tuir akuzasaun ne’e haktuir katak katak kazu ne’e mosu tanbá arguidu diskonfia vítima na’ók karau tolu (3) iha Suco refere.

Relasiona ho faktu hirak ne’ebé haktuir iha leten, Ministériu Públiku akuza arguidu ho artigu 145.1 Kódigu Penál konabá ofensas integridade fízika simples ho ninia moldura penál ka kastigu to’o tinan tolu (3) iha prizaun ka multa.

Ba tribunál arguidu rekoñese akuzasaun Minstériu Públiku nian, maibé arguidu mós deklara katak akuzasaun balun loos no balun la loos. Tuir arguidu nia deklarasaun ba tribunál katak arguidu la tebe vítima nomós vítima la desmaia. Arguidu deklara katak tuir loloos la halo asaun hasoru vítima hanesan hakerek iha akuzasaun laran, maibé tanbá vítima lakohi atu resolve problema refere.

Iha parte seluk, iha vítima ninia deklarasaun ba tribunál, nia kontinua reforsa faktu no kronolójia ne’ebé hakerek iha akuzasaun Ministériu Públiku nian. Aliende ne’e, vítima deklara liu tan katak husi asaun ne’ebé arguidu halo até agora sei nafatin moras enkuantu koko atu hala’ó servisu todan, mesmu kontinua halo tratamentu iha Hospitál.

Tuir mai testamuña AB depoimenta ba tribunál katak iha loron 08 Fulan Juñu 2011 maiz ou menus tuku 09.00 dader, arguidu halo asaun hasoru vítima hanesan tuku dala rua kona hasan parte karuk no loos no tebe dala ida kona kotuk laran.

Aliende testamuña AB, tribunál mós notifika testamuña seluk ho inisial BS. Iha tribunál testamuña BS kontinua reforsa liu tan depoimentu husi testamuña AB ne’ebé hato’ó ona ba tribunál.

Relasiona faktus hirak ne’e, iha Ministériu Públiku nia alegasaun finál husu ba tribunál atu fó kastigu tinan 1 iha prizaun maibé suspende ba tinan 2 nomós selu indemnizasaun ho valór US$.75.00. Pozisaun Ministériu Públiku bázeia ba artigu 145.1 Kódigu Penál ho ninia moldura penál to’o tinan tolu (3) ka multa.

Entretantu, arguidu ninia defensor hato’ó ba tribunál atu aplika pena suspensaun ba arguidu, tanbá arguidu manifesta nia arrependimentu ba hahalok no foin primeíra ves hatan iha tribunál. Aleinde ne’e, arguidu nu’udar xefe família ne’ebé iha responsabilidade atu hatutan vida família.

Depoisde halo avalisaun ba prosesu tomak, tuir mai tribunál hasai desizaun imediata iha momentu ne’e kedas.

Tribunál bázeia faktus hirak ne’ebé produz durante julgamentu, tribunál konvensidu katak arguidu ninia hahalok provadu no prienxe elementu krime tuir artigu 145 Kódigu Penál.

Tribunál konsidera no hanoin katak pena multa mak adekuada liu ba arguidu. Tanbá ne’e, tribunál kondena arguidu hodi selu pena multa US$.50.00 (dolares lima nulu).

Pena multa refere sei selu durante loron 100 (atus ida) nia laran ho nia kontajen 0.50 Centavos kada loron.

4. Kazu krime ofensas integridade fízika simples Nú.61/PEN/2011/TDS

Iha loron 13 Fulan Abril 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó audiénsia julgamentu hodi rona testamuña ba kazu ofensas integridade fízika simples ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 61/PEN/2011/TDS. Arguidu ba kazu ne’e ho inisiál FS hasoru vítima MF. Kazu ne’e akontese iha loron 11 Juñu 2011, iha Suco Maubisse Sub Distritu Tilomar Distritu Covalima.

Tuir informasaun ne’ebé JSMP hetan iha audiénsia julgamentu laran katak, antes ne’e, primeíru julgamentu hahú tiha ona iha loron 13 Marsu 2012 ho agenda rona deklarasaun husi vítima no arguidu.

Prosesu julgamentu prezide husi Juíz singulár Dr. Âlvaro Maria Freitas, Ministériu Públiku reprezenta husi Dra. Zélia Trindade no parte defeza Dr. João Henrique de Carvalho ne’ebé mai husi Eskritóriu Defensória Públika.

Tuir mai, testamuña AX ne’ebé tribunál notifika nu’udar vítima nia konjúje, depoimenta katak iha loron 12 fulan Juñu 2011, mais ou menus tuku 09.00 dader fila husi servisu fatin, to’o iha uma haree vítima toba hela, tanbá ne’e nia husu ba vítima tanbá sá vítima toba deit? Vítma hatan katak arguidu FS lori liman tuku no lori aipedasuk baku dala barak to’o nia desmaia. Depois rona tiha vítima, testamuña akompaña kedas vítima hodi ba halo keixa iha Polisia.

Entertantu, parte defeza aprezenta testamuña na’in rua (2) ho inisiál IdS no YB. Testamuña IdS ba tribunál depoimentu katak iha loron 11 Juñu 2011, vítima nia laen mak halo ofensa hasoru vítima. Maibé Iha parte balun, testamuña hatutan liu tan katak iha loron 10 Juñu 2011, rona informasaun husi ema seluk dehan arguidu FS halo ofensa hasoru vítima.

Tuir mai, testamuña YB depoimentu ba tribunál katak nia rasik haree ho matan bainhira vítima nia laen baku hela vítima. Aleinde ne’e, rona mós informsaun husi ema seluk dehan katak arguidu FS halo ofensa hasoru vítima.

Iha Ministériu Públiku nia alegasaun finál, husu ba tribunál atu fó kastigu ba arguidu tinan 1 iha prizaun, maibé suspende ba tinan 2. Pozisaun Ministériu Públiku bázeia ba artigu 145.1 Kódigu Penál ne’ebé ninia moldura penál to’o tinan tolu (3) ka multa.

Tribunál marka fali data audiénsia hodi lee leitura sentensa ba kazu refere ba loron 24 Abril 2012, oras tuku 09.00 dader.

5. Kazu krime violénsia doméstika Nú.91/PEN/2011/TDS

Iha loron 13 Fulan Abril 2012, Tribunál Distritál Suai adia prosesu julgamentu ba kazu violénsia doméstika ne’ebé rejista ona ho Númeru Prosesu :91/PEN/2011/TDS. Arguida ba kazu refere ho inisiál TdA hasoru vítima SdA. Kazu ne’e akontese iha loron 19 Agustus 2011, iha Aldeia Merkadu Base camp Distritu Ainaro.

Tuir informasaun ne’ebé JSMP rekolla husi ofisias tribunál refere katak prosesu julgamentu ba kazu ne’e, labele realiza ho razaun tanbá arguida nia saúde mak la permite atu marka prezensa iha tribunál, tantu arguida sei moras hela. Mesmu nune’é, tribunál seidauk deside oráriu julgamentu foun.

6. Kazu krime kontra flora no fauna Nú.05/SUM/2011/TDS

Tuir mai, iha loron 13 Abril 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó primeíru interogatóriu ba kazu krime kontra flora no fauna ne’ebé rezjsta ho Númeru Prosesu: 05/SUM/2011/TDS. Kazu ne’e involve arguidu na’in 5. Sira ida-ida ho inisiál AdS, JF, CG, DdA no JdC hasoru Estadu Timór Léste. Kazu ne’e akontese iha Distritu Same iha tinan 2012.

Prosesu julgamentu primeíru interogatóriu ne’e dirije husi juíz singulár Dr. Âlvaro Maria Freitas, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António Tavares da Silva no parte defeza Dr. João Henrique de Carvalho husi eskritóriu Defensória Públika.

Durante prosesu arguidu sira hili direítu nonook tuir artigu 60 alinea (c) Kódigu Prosesu Penál (KPP).

Ba kazu ida ne’e, tribunál marka fila fali ba iha loron 24 Abril 2012, oras tuku 10.00 dader, ho razaun atu lee medida koasaun ne’ebé mak adekuada, hodi bele aplika ba arguidu sira tuir krime ne’ebé sira komete.

7. Kazu krime omísidiu agravadu Nú.94/PEN/2011/TDS

Iha loron 23 Abril 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu omísidu agravadu ne’ebé rejista ho Numéru Prosesu: 94/PEN/2011/TDS. Arguidu ba kazu ne’e, involve husi ema na’in sanulu resin lima (15). Sira ida-ida ho ho inisiál LdS, AFS, AN, AdS, GdJ, MC, FF, AdC, DAB, EF, MM, BdC, FB, LdSdJ no BdC ne’ebé mak halo krime hasoru matebian Paolu Agusto Teki Dias (eis ajente PNTL) no vítima JdS. Kazu ne’e akontese iha loron 14 fulan- Agustus 2011, iha Sub Distritu Zumalai Suco Tasilin Aldeia Galitas.

Prosesu julgamentu hala’ó ho kompozisaun juíz kolektivu ne’ebé mak kompostu husi Dr. Costãnçio Barros Basmery nu’udar prezidénte, akompañadu husi Dr. Âlvaro Maria Freitas no Dra. Florençia Freitas. Ministériu Públiku (MP) reprezenta ho ninia equipa na’in n tolu (3) mak hanesan Dr. Oscar Silva Tavares, (MP Internasional) Dr. António Tavares da Silva no Dra. Zélia Trindade. Iha fatin seluk, arguidu sira hetan akompaña legal husi Dr. Marçal Mascarenhas no Dr. João Henrique de Caravalho husi Eskritóriu Defensória Publiku.

Audiénsia julgamentu hahú lee akuzasaun husi Ministériu Públiku nian. Iha akuzasuan ne’e haktuir katak iha loron 14 fulan Agustus 2011, mosu dezentendementu tuda malu entre grupu arte marsiais KORK ho PSHT. Husi akontesimentu ne’e, arguidu LdS (treinador KORK) perkore kedas iha aldeia Galitas laran hodi fó avizu ba membru sira seluk hodi desloka ba iha Tasilin. Iha tempu hanesan arguidu sira hatene katak matebian no vítima nu’udar membru PSHT ne’ebé asiste futu manu iha Zumalai.

Nune’é to’o oras tuku 17.00 loraik matebian no vítima fila husi Zumalai, bainhira to’o iha fatin La’on Foun/Galitas arguidu sira komesa hakilar dehan “PSHT mai, PSHT mai” ho rapidamente sira taka estrada atu impede matebian no vítima labele la’ó liu.

Hatutan liu tan akuzasaun Ministériu Públiku nian, katak depoisde matebian ho vítima to’o iha fatin akontesementu arguidu AFS tebe dala ida kona iha vítima nia kanuruk no lori tudik sona dala rua ba iha vítima kotuk laran. Aliende ne’e, arguidu AFS no LdS kaer tiha matebian hodi sona lesuk to’o matebian mate kedas iha fatin akontesementu.

Relasiona ho akontesimentu ne’e, Ministériu Publiku akuza arguidu sira ho artigu 139 alinea (c, d no f) Kódigu Penál konjugadu mós ho artigu 23 no 24 Kódigu Penál.

Ba tribunál arguidu LdS deklara katak akuzasaun Ministériu Públiku nian loos hotu. Mesmu nune’é arguidu hatutan liu tan katak loos duni arguidu LdS no AFS mak sona kanek vítima no sona mate matebian.

Tuir mai, arguidu AFS rekuñese faktus ne’ebé hakerek iha akuzasaun Minstériu Públiku nian. Ba tribunál arguidu AFS deklara katak tuir loos sira la halo asaun hasoru vítima no matebian, maibé tanbá vítima no matebian nu’udar membru husi grupu PSHT, nune’é sira halo asaun hirak ne’e.

Iha prosesu julgamentu laran, arguidu barak hili direítu nonook, maibé arguidu na’in rua (2) hili direiru ko’ália. Arguidu sira ne’ebé hili direítu nonook tuir artigu 60 alinea (c) Kódigu Prosesu Penál (KPP) ne’ebé define konabá arguidu nia direítu haktuir katak atu, ho liberdade, fó ka la fó deklarasaun, konforme nia hakarak, no halo ka husu atu halo, deklarasaun, iha kualkér altura inkéritu ka audiénsia-julgamentu.

Tanbá ne’e, tuir JSMP katak mesmu arguidu na’in 13 hili direítu nonook tuir artigu ne’ebé refere iha leten, maibé ne’e la signifika katak nonook ka ko’ália bele prejudika ba kazu refere. Direítu arguidu atu fó ka la fó deklarasaun la aumenta ka la hamenus faktus ruma nomós la fó vantajen ou desvantajen ba kazu ida ne’e, tanbá tuir artigu 165 KPP sei fó fatin ba tribunál atu apresia livremente prova no rekoñesementu nia rezultadu.

Julgamentu ba kazu refere sei kontinua fila fali iha loron 25 Abril 2012, iha oras tuku 09.00 dader hodi deklarasaun vítima no rona tan depoimentus husi testamuña sira ne’ebé notifikadu husi tribunál.

8. Kazu krime ofensa integridade fízika simples Nú.61/PEN/2011/TDS

Iha loron 24 Abril 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó audiénsia julgamentu hodi lee leitura desizaun ba kazu ofensas integridade fízika simples ne’ebé rejista ho Nú.61/PEN/2011/TDS. Kazu ne’e komete husi kondenadu Fernando Sarmento hasoru vítima Maria Fetok. Kazu ne’e akontese iha loron 11 Juñu 2011, iha Suco Maubisse Sub distritu Tilomar Distritu Covalima.

Julgamentu ho ajenda leitura desizaun dirije husi Juíz singulár Dr. Âlvaro Maria Freitas, Ministériu Públiku reprezenta husi Dra. Zélia Trindade no parte defeza Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskrotóriu Defensória Públiku.

Bázeia ba desizaun tribunál konfirma katak arguidu provadu komete krime ofensas integridade fízika simples tuir saída mak parte Ministériu Públiku akuza hasoru arguidu.

Tribunál deklara katak kondenadu nia hahalok prienxe rekizitus ka elementu krime tuir artigu 145 Kódigu Penál (KP) ne’ebé prevê katak sé maka ofende ema seluk nia isin ka saúde sei hetan pena prizaun to’o tinan tolu (3) ka multa.

Bázeia ba konsiderasaun no avaliasaun husi faktu provadus iha leten, tribunál konklui hodi kondena arguidu fulan hitu (7) iha prizaun no sem pena suspensaun.

No comments: