01 August 2010

JSMP:Tribunál Distritál Díli Absolve Arguidu bá kazu 28 Abril 2006

Komunikadu Imprensa

Edisaun: Jullu 2010

Periodu: 29 Jullu 2010

Tribunál Distritál Díli Absolve Arguidu bá kazu 28 Abril 2006

Iha loron 27 Jullu 2010, Tribunál Distritál Díli halo julgamentu ho agenda lê akordaun bá kazu atake iha Palásiu  Governu ne’ebé involve arguidu Osório Mau Lequi (OML) iha 28 Abril 2006 nia laran.

Antes prosesu ne’e[1], Ministériu Públiku Distritu Díli, alega arguidu involve iha kazu krimi instigasaun bá prátika krimi ne’ebé defini iha Artigu 189 Kódigu Penál Timor Léste. Tanbá arguidu nia atitude ne’e manifesta mensajem ne’ebé provokativu no fo fatin bá hahalok krimi seluk hanesan krimi danu ne’ebé implika estragus ka destroisaun bá patrimóniu estadu nian nomós desobidiensia bá ordem atu namkari. Maske nune’é, iha akordaun husi tribunál, refere deit bá krimi instigasaun bá prátika krimi ne’ebé ikus mai absolvidu, tanbá la iha testamuña ida ne’ebé fo apoiu sufisiente bá alegasaun Ministériu Públiku nian.

Direitór JSMP, Luis de Oliveira Sampaio, haktuir katak desizaun ne’e hatudu no konfirma dignidade instituisaun tribunál nian hodi kumpri ordem no mandatu konstituisionál hodi tesi lia, hari’i no hametin justisa bá ema hotu, hametin prinsípiu estadu de direítu no prinsípiu sira seluk ne’ebé iha relasaun julgamentu ne’ebé justu, kredivel no asesivel bá ema hotu.

Maske nune’é JSMP observa katak prosesu julgamentu bá kazu ne’e la la’o ho máximu tanbá la duun iha kolaborasaun diak entre unidade polisia investigasaun kriminál no Ministériu Públiku inklui testamuña[2] sira ne’ebé notifikadu atu fornese informasaun ka depoimentu bá tribunál.

Tuir JSMP nia monitorizasaun, deskobre katak durante produsaun provas iha audensia julgamentu, aleinde testamuña sira balun ne’ebé loloos la mesere atu sai testamuña tanbá la iha koñesimentu bá kazu ne’e, iha indikasaun katak testamuña balun la kolabora no liu-liu la fo informasaun ne’ebé loos bá tribunál. Nune’é mós la iha esforsu husi Ministériu Públiku atu duni tuir ka buka hatene didiak testemuña sira ne’ebé depoimenta katak sira la hatene ka la rona momós ka argumentu sira seluk ne’ebé la hatudu kolaborasaun ho tribunál. añaña

Istória akontesimentu

Hanesan ema barak iha sidade Dili hatene katak iha loron 28 Abril 2006 nia laran, nu’udar loron ikus manifestasaun ne’ebé hala’o husi grupu petisionáriu sira konabá diskriminasaun ne’ebé mosu iha instituisaun F-FDTL.

Iha inísiu manifestasaun la’o normal ka la’o hanesan bai-bain. Maibé no fim manifestasaun ne’e nakfilak-aan  ho violénsia, desordem, no situasaun anarkismu ne’ebé kauza ema mate, kanek no patrimóniu ka sasan estadu nian hetan estragus maka’as hanesan kareta, motor, jenela no odamatan Palasiu  Governu nian. Akontesimentu ne’e, mak ikus mai  provoka ka hamanas liu tan tensaun konabá issue loro-sa’e vs loro-monu hodi hamosu krize sosial polítiku no militár iha Timor Léste, ne’ebé kauza no rezulta  violénsia barak liu tan iha kapital Díli.

Bazeia bá faktu sira akontesimentu ne’e, Ministériu Públiku alega arguidu katak provoka situasaun ho lian kro’at (instigasaun) durante ninia orasi iha manifestasaun, nune’é fo fatin bá manifestante sira hodi prátika asaun krime sira seluk. Iha akuzasaun Ministériu Públiku nian subliña fraze ida ne’ebé arguidu lansa iha nia orasi durante manifestasaun laran katak ““sé ulun bot ida la mai hasoru ita iha minutu 5 nia laran, ita tenki haruhan tiha Palásiu Governu”.

Maske nune’é, Juiz koletiva ne’ebé prezide  no lê sai akordaun ne’e deklara katak tribunál absolve arguidu husi akuzasaun tanbá la prova katak arguidu mak provoka situasaun tuir akuzasaun Ministériu Públiku nian. Nune’é mós Tribunál deside hodi absolve arguidu husi akuzasaun Ministériu Públiku tanbá; la iha testamuña ida ne’ebé  reforsa akuzasaun Ministériu Públiku no testamuña sira nia depoimentus la han malu no hamosu dúvidas bá juizes.

Maske Tribunál konkorda no deskobre katak arguidu halo duni orasi dala barak durante manisfestasaun, maibé tuir tribunál nia avaliasaun katak arguidu hakarak manifesta no ejize  deit solusaun bá issue diskriminasaun iha instituisaun F-FDTL no lansa krítikas bá Governu tanbá la iha vontade diak atu rezolve problema ne’e. Liu tan, tribunál haktuir katak, razaun arguidu ko’alia maka’as hasoru Governu ne’e ho hanoin ida katak atu enkoraza Governu hodi rezolve problema hirak ne’e lalais no ho ulun malirin

JSMP rekoñese katak  Ministériu Públiku (MP) halo duni esforsu  barak hodi halibur evidensia liu husi aprezentasaun testemuña sira no esforsu sira seluk hanesan aprezenta filmazen liu husi DVD konabá aktividade manifestasaun refere. Maibé JSMP hare katak evidensia sira ne’ebé aprezenta husi MP la sufisiente  atu atinze objetivu MP nian hodi konvense tribunál bá akuzasaun ne’ebe MP aprezenta. Tuir JSMP nia hanoin katak,  loloos MP tenki aprezenta testemuña seluk ne’ebé apropriadu no hatene konabá akontesimentu ne’e hodi reforsa pozisaun Ministériu Públiku nian.

JSMP preukupa uitoan tanbá  husi lista naruk testamuña sira ne’ebé tribunál notifika liu husi Ministériu Públiku, maioria depoimenta katak sira la hatene ho klaru arguidu mak provoka ema ka lae tanbá sira hamri’ik husi fatin dook wainhira akontesimentu ne’e akontese. Testamuña seluk  deklara katak la hatene ona tanbá situasaun komesa manas no balun komesa halo asaun insendiu no bálu halo asaun danu no sel-seluk tan. Tuir JSMP nia hanoin katak situsaun ne’e rezulta husi neglijensia profisional Ministériu Públiku nian ne’ebé la aprezenta testamuña ne’ebé apropriadu nune’é iha balansu hodi reforsa nia akuzasaun. Tuir loloos, tantu psikolójikamente ka profisionalmente, hanesan Ministeriu Publik nia la persiza atu aprezenta testamuña sira ne’ebé la benifisia nia pozisaun, tanbá ne’e bele hamosu fali situasaun ne’ebé kontra-produtivu bá nia aan rasik.

Tuir JSMP nia observasaun katak iha testemuña balu iha kazu ne’e, la fo deklarasaun loloos no dala ruma testemuña sira ne’e hakarak benefisia no prejudika arguidu no dala ruma sira finze la hatene.

Bazeia bá realidade no esperensia hirak ne’e hotu,  JSMP rekomenda bá autór tribunais sira hotu atu fó atensaun no karik persiza JSMP rekomenda atu halo prosesu tuir Artigu 278 ka alternativamente Artigu 279 Kódigu Penál  depende bá sirkunstansia sira ne’ebé deskobre durante prosesu laran. Prosesu ne’e nu’udar maneira ida atu halo aktu prevensaun no lisaun ida bá futuru bá testamuña sira ne’ebé mak la kumpri sira nia dever.

No comments: