19 September 2017

JSMP: Sumáriu Kazu Tribunál Distritál Suai Periódu Jullu 2017

Judicial System Monitoring Programme Programa Monitorizasaun Sistema Judisiáriu

Sumáriu Kazu Tribunál Distritál Suai Periódu Jullu  2017

A. Sumáriu prosesu julgamentu kazu iha Tribunál Distritál Suai

1. Totál kazu ne’ebé JSMP monitoriza: 21

2. Totál desizaun ne’ebé JSMP monitoriza: 19

3. Totál kazu sira ne’ebé adia tuir JSMP nia monitorizasaun: 2

B. Deskripsaun sumáriu ba desizaun kazu sira


1.       Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0021/16.CVMCT
Kompozisaun Tribunál       : Singulár
Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery
Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva
Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano Martins
Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa

Iha 05 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai prezide julgamentu tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé  envolve arguidu DC, TG no QA hasoru lezadu MSP, iha Distritu Covalima.

Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha  02  Jullu 2016, arguidu QA tuku dala 1 iha lezadu nia hasan parte karuk, arguidu DC tuku dala 1 iha lezadu ninia ibun, no arguidu TG tuku dala 1 iha lezadu nia  reen-toos. Agresaun ne’e rezulta lezadu sofre moras, bubu iha lezadu nia-hasan, ibun-kulit no reen-toos. Kazu ne’e akontese wanhira lezadu fila hosi Rogerio nia-uma no to’o iha ponte leten lezadu hasoru malu ho arguidu sira, arguidu sira hakilar katak “kalan boot ona la’o buka saida, hafuhu ami ka hafuhu ami nia feen?”

Prokuradór akuza arguidu sira kontra artigu 145 Kódigu Penál kona-ba ofensa ba integridade fízika simples ho moldura penal too tinan 3 ka multa.  

Produsaun ba prova


Bazeia ba artigu 262 Kódigu Prosesu Penál kona-ba tentativa ba konsiliasaun, antes tama ba produsaun  ba prova, juis husu atu halo konsiliasaun ba arguidu sira  no lezadu.
Iha prosesu konsilisaun ne’e, arguidu sira husu deskulpa ba lezadu no promete katak sei la komete tan hahalok hanesan ne’e iha futuru. Lezadu konkorda no husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguidu sira. 

Alegasaun finál

Iha alegasaun finál, Prokuradór no Defeza apresia akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál omologa prosesu ne’e.

Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezadu no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e  no omologa akordu ne’e.


2.      Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0009/16.ANMBS

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva

Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano Martins

Tipu pena                                : Omologa dezisténsia keixa

Iha 05 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai prezide julgamentu tentativa  konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu DCA hasoru lezadu YP, iha Distritu Ainaro.

Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 23 Agostu 2016, lezadu ba sosa talas iha Merkadu Maubesi no arguidu lori supermie been fakar iha lezadu nia isin-lolon. Arguidu mós lori tudik atu sona lezadu maibé la konsege. Arguidu kontinua lori fatuk tuda lezadu maibé nafatin lakona, no arguidu duni tuir lezadu  maibé lezadu halai ba hato’o keixa  iha Polisia  Eskuadra Maubesi.

Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál  kona-ba  krime ofensa ba integridade fízika simples ho moldura penal too tinan 3 ka multa.


Produsaun ba prova

Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, antes tama ba produsaun ba provas, juis husu atu halo konsiliasaun ba arguidu no lezadu.

Iha prosesu konsilisaun ne’e, lezadu ho vontade rasik hakarak deziste ninia-keixa hasoru arguidu. Iha parte seluk arguidu mós husu deskulpa ba lezadu no promete sei la komete tan krime hasoru lezadu. Hafoin husu deskulpa ba malu, lezadu husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguidu.  
Alegasaun finál 

Depoisde rona tiha rezultadu konsiliasaun ho arguidu no lezadu, Prokuradór no Defeza apresia akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál atu omologa prosesu ne’e.

Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezadu no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.


3.      Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0024/17.PDSUA.

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery

Prokuradór                            : Dr. Ricardo Leite Godinho

Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano Martins

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa

Iha 05 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai prezide julgamentu tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguida MTB hasoru lezada FCM, iha Distritu Covalima.

Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 25  Marsu 2017,  arguida foti bebak baku dala 5 iha lezada nia kabas, no dala 3 iha lezada nia kelen sorin karuk. Agresaun ne’e rezulta lezada ninia kelen hetan kanek no bubu iha lezada nia kabas.  Kazu ne’e akontese tanba lezada ba arguida nia uma no tarata aat arguida tanba hadau malu rai, tanba ne’e arguida komete aktu ne’e hasoru lezada. 

Prokuradór akuza arguida kontra artigu 145 Kódigu Penál  kona-ba krime  ofensa ba integridade fízika simples  ho moldura penal too tinan 3 ka multa.

Produsaun ba prova

Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, antes tama ba produsaun ba provas, juis husu atu halo konsiliasaun ba arguida no lezada.

Iha prosesu konsilisaun ne’e, arguida husu deskulpa ba lezada, no deklara katak nia arrepende ona ninia hahalok no promete sei la komete tan krime seluk hasoru lezada iha futuru. Lezada simu pedidu deskulpa hosi arguida no hafoin husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguida.

Alegasaun finál

Depoisde rona tiha rezultadu konsiliasaun ho arguidu no lezadu, Prokuradór no Defeza apresia akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál atu omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezada no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.



4.      Krime kontrabandu



Nú.  Prosesu                          : 0022/16.CVSLL

Kompozisaun Tribunál       : Koletivu

Juis                                         : Dr. Argentino Luisa Nunes, Dr. Alvaro Maria Freitas,

  Dr. Benjamin Barros

Prokuradór                            : Dr. Matias Soares

Defeza                                    : Dr. Albino de Jesus Pereira

Tipu pena                              : Pena multa



Iha 14 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai prezide julgamentu leitura akordaun ba krime kontrabandu ne’ebé  envolve arguidu CdS no JdN  hasoru Diresaun Alfandega Estadu RDTL, iha Distritu Covalima.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 30 Agostu 2016, arguidu halo kontaktu liuhosi telefone ba ema iha Indonézia hodi halo atividade negosiu kona-ba sosa motor rua ho marka Honda CBR  no Vixon ho valor osan hamutuk US$ 2,450.00. Arguidu sira ba sosa motor 2 ne’e no fila fali liuhosi dalan ilegál iha area fronteira Maubesi, Tilomar, Distrito Suai, no hetan kapturasaun hosi Polisia-UPF, tanba laiha lisensa hosi Alfandega.



Prokuradór akuza arguidu sira kontra artigu 316 Kódigu Penál kona-ba krime kontrabandu ho nia moldura penal tinan 2 too tinan 8 ka multa.



Produsaun ba prova

Iha julgamentu  arguidu  sira konfesa  faktus  hotu iha akuzasaun, arguidu sira mós prontu atu selu fali  taxa ba Estadu no arrepende ona sira ninia hahalok.

  

Alegasaun finál

Prokuradór konfirma katak arguidu sira provadu komete krime hasoru Estadu, tanba ne’e husu ba Tribunál atu kondena arguidu JdN ho pena multa US$300,00 no arguidu CdS ho pena multa US$250,00, no motor 2 ne’e afavor ba Estadu.



Enkuantu Defeza haktuir katak, arguidu sira konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona sira ninia hahalok no prontu atu selu fali taxa ba Estadu. Tanba ne’e husu ba Tribunál atu aplika pena multa ba arguidu sira tuir arguidu sira nia kondisaun no husu mós ba Tribunál atu devolve fali motor ne’e ba arguidu sira. 



Desizaun

Depoisde avalia faktus provadu sira ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konsidera arguidu sira provadu komete krime alegadu hasoru arguidu sira bazea ba arguidu sira nia deklarasaun.



Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu sira ho pena multa US$120.00 no sei selu US$ 100  kada loron  durante loron 120, selu mós kustu judisiál US$50,00 no entrega hikas fali motor 2 ne’e ba arguidu sira. Tribunál mós fiksa pena alternativa durante loron 80 prizaun, wainhira arguidu sira la kumpri pena multa ne’e.



5.      Krime ofensa ba integridade fízika simples



Nú. Prosesu                           : 0058/15.ANANV.

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery

Prokuradór                            : Dr. Jacinto Babo Soares

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Pena multa 



Iha 20 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai Prezide julgamentu leitura sentensa  ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu MdA hasoru lezadu MdG, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 28 Novembru 2016, arguidu hosi lezadu nia kotuk tuku dala 1 iha lezadu nia tilun-hun. Agresaun ne’e rezulta lezadu sofre moras, bubu no metan iha lezadu nia tilun-hun. Kazu ne’e akontese wainhira arguidu husu tuir lezadu nia-tiun TM, ninia paradeiro to’o dala 7 maibé  lezadu la responde.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál kona-ba krime ofensa ba integridade fízika simples ho moldura penal too tinan 3 ka multa.



Produsaun ba prova

Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, antes tama ba produsaun ba provas, juis husu atu halo konsiliasaun ba arguida no lezadu, maibé lezadu rejeita prosesu konsiliasaun ne’e no husu atu lori prosesu ne’e ba oin.



Durante julgamentu, arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona nia hahalok no promete sei la komete tan krime hanesan iha futuru. Iha parte seluk lezadu konfirma no kontinua reforsa faktus sira iha akuzasaun.



Alegasaun finál

Prokuradór maintein nia akuzasaun no husu ba Tribunál atu kondena arguidu ho pena prizaun fulan 6 suspende ba tinan 1. 



Enkuantu Defeza husu ba Tribunál atu aplika pena ne’ebé adekuadu, tanba arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona nia hahalok no promete sei la komete tan krime hasoru lezadu.





Desizaun

Depoisde avalia faktus provadu sira ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu ho pena multa US$180.00 no sei selu US$1.50 kada loron durante loron 120. Tribunál mós fiksa pena alternativa durante loron 80 prizaun, wainhira arguidu la kumpri pena multa ne’e. 



6.      Krime ameasa

Nú. Prosesu                           : 0055/16.ANANV

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery

Prokuradór                            : Dr. Ricardo Leite Godinho

Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano Martins

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa



Iha 20 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai prezide julgamentu tentativa konsiliasaun ba krime ameasa ne’ebé envolve arguidu MdC hasoru lezadu LC, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 08 Dezembru 2016, wainhira lezadu fila hosi to’os, arguidu lori kilat manu atu tiru lezadu maibé kona fali lezadu nia asu. Kazu ne’e akontese tanba problema kona-ba baliza rai entre arguidu no lezadu. Aktu ne’e rezulta lezadu sente tauk no ba hato’o kedas keixa iha Polisia Eskuadra Ainaro.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 157 Kódigu Penál kona-ba krime ameasa ho moldura penal too tinan 1  ka multa.



Produsaun ba prova

Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, antes tama ba produsaun ba provas, juis husu atu halo tentativa konsiliasaun ba arguidu no lezadu.



Iha prosesu konsilisaun ne’e, arguidu husu deskulpa ba lezadu, deklara katak nia arrepende ona nia hahalok no promete sei la komete tan krime seluk hasoru lezadu iha futuru. Lezadu simu no konkorda ho pedidu ne’e no husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguidu.

                        

Alegasaun finál

Prokuradór no Defeza apresia ho akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezadu no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.



7.      Krime violasaun seksuál

Nú. Prosesu                           : 0140/15. PDSUA.

Kompozisaun Tribunál       : Koletivu

Juis                                         : Dra. Florensia Freitas, Dr. Nasson Sarmento, no

  Dr. Samuel da Costa Pacheco

Prokuradór                            : Dr. Matias Soares

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Absolve



Iha  28  Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai Prezide julgamentu leitura akordaun  ba krime violasaun seksuál ne’ebé envolve arguidu AP  hasoru lezada VdSC, iha Distritu Bobonaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 17 Abril 2013, lezada ba iha nia-Avo feto ninia-uma no wainhira  lezada fila, nia hasoru arguidu iha dalan. Arguidu hakbesik lezada hodi rasta lezada ba iha ai-bubur laran no ameasa lezada katak, “sé ó hakilar ha’u sei oho mate tiha ó”. Hafoin ida-ne’e arguidu komesa kolu lezada nia kalsa no ho forsa riba lezada ba rai no halo relasaun seksuál ho lezada. Iha momentu ne’ebá lezada tenta hakilar no husu ajuda maibé la iha ema ida mak rona lezada.



Tuir mai iha 21 Abril 2013, iha tuku 03:00 madrugada, lezada fila hosi mate uma, to’o dalan klaran arguidu hamrik hein hela iha nakukun laran no lezada husu ba arguidu “ó atu ba ne’ebé?” Maibé arguidu hakbesik ba lezada no kaer lezada nia liman hodi rasta lezada ba du’ut laran no halo relasaun seksuál ho lezada. Iha momentu ne’ebá lezada atu hakilar maibé arguidu lori liman buti metin lezada nia ibun.



Prokuradór  akuza arguidu kontra artigu 172 Kódigu Penál kona-ba krime violasaun  seksuál ho nia moldura penal  hosi tinan 5 to tinan 15 iha  prizaun.



Produsaun ba prova

Iha julgamentu, arguidu deklara katak arguidu ho lezada halo relasaun seksuál ho konsentimentu no relasaun seksuál ne’e akontese dala 2 ona. Arguidu mós deklara katak, antes halo relasaun seksuál arguidu la ameasa no  obriga, maibé relasaun ne’e akontese tanba arguidu ho lezada  iha relasaun namoru.



Iha parte seluk lezada mós reforsa no konfirma arguidu ninia deklarasaun katak relasaun seksuál ne’e akontese ho konsentimentu. Arguidu la ameasa no obriga lezada, tanba sira iha relasaun namoru.



Bazeia ba artigu 140 KPP kona-ba akareasaun, haree mós ba deklarasaun arguidu ho lezada iha akareasaun entre arguidu no lezada. Iha akareasaun ne’e arguidu ho lezada maintein ho sira ninia deklarasaun antes katak relasaun seksuál ne’e akontese ho konsentimentu no arguidu la obriga lezada, tanba sira iha relasaun namoru. 



Alegasaun finál

Prokuradór haktuir katak bazeia ba deklarasaun arguidu ninia no depoimentu hosi lezada, husu ba Tribunál atu tetu didi’ak faktu hirak ne’e antes halo desizaun ba krimé ne’e.  



Enkuantu Defeza husu ba Tribunál atu absolve arguidu husi krime ne’e.  Tanba relasaun seksuál ne’ebé sira halo ne’e hakarak ho hakarak. Defeza hatutan katak durante akareasaun entre arguidu ho lezada, arguidu ho lezada nafatin mantein sira ninia deklarasaun katak, relasaun seksuál ne’ebé sira halo ne’e hakarak ho hakarak, arguidu la ameasa no obriga lezada, tanba sira iha relasaun namoru.  



Desizaun

Depoisde avalia faktus provadu sira ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konsidera katak, relasaun seksuál ne’ebé akontese tanba hakarak ho hakarak, arguidu la ameasa no obriga lezada. Tanba ne’e Tribunál konklui prosesu ne’e no absolve arguidu hosi krime ne’e.



8.      Krime falsifikasaun ba dokumentus ka notasaun téknika



Nú. Prosesu                           : 0120/16/PDSUA 

Kompozisaun Tribunál       : Koletivu

Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery, Dr. Nasson Sarmento

  Dr. Samuel da Costa Pacheco

Prokuradór                            : Dr. Ricardo Leite Godinho

Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano Martins

Tipu pena                              : Pena prizaun tinan 3 suspende tinan 4



Iha 27 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro, prezide leitura akordaun ba krime falsifikasaun ba dokumentus ka notasaun téknika ne’ebé envolve arguida MG hasoru Estadu RDTL, iha Distritu Covalima. 



Akuzasaun hosi prokuradór

Prokuradór akuza katak, iha fulan no data ne’ebé la apura maibé 2006, arguida ne’ebé nu’udar sidadaun Indonézia tama mai Timor-Leste no hela ho nia família iha Becora Dili.



Iha 09 Jullu 2006, arguida MG ba hasai sertidaun batizmu iha Parókia de Nossa Senhora Fátima, Suai, deklara katak arguida moris no sarani iha Igreja Suai iha 15 Janeiru 1985 iha Pe. Francisco Tavares nia tempu. Arguida halo falsifikasaun ne’e atu hetan benefísiu ba nia-an rasik no fasilita arguida hodi asesu no hasai kartaun eleitorál.



Iha 17 Maiu 2012, iha Dili arguida halo kartaun ne’ebé emiti hosi STAE ho Nú. Kartaun Eleitorál 00678957.  



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 303 Kódigu Penál  kona-ba falsifikasaun ba dokumentus ka notasaun téknika ho nia moldura penal  tinan 3 ka multa.



Produsaun ba prova

Iha julgamentu, arguida deklara katak arguida moris duni iha Distritu Suai, Suku Kamanasa la’os iha Betun –Atambua.  Maibé Tribunál nafatin dúvida ho arguida nia deklarasaun, ho nune’e Tribunál husu atu arguida aprezenta dokomentus seluk hodi bele reforsa katak arguida moris no sarani duni iha Suai, maibé arguida la aprezenta dokumentus sira ne’e.



Testemuña  MYB ne’ebé atualmente hela iha Timor tanba kaben ho ema Timor-oan, depoimenta katak nia kuñese arguida tanba sira nu’udar viziñu dezde ki’ik oan iha Betun-Camenasa Atambua. Tanbá ne’e testemuña hakfodak wainhira haree arguida tuir elisaun jerál iha tinan 2012, hanesan sidadaun Timor Leste. Tanba ne’e testemuña ba hato’o keixa iha Polisia Investigasaun Dili. Iha julgamentu ne’e testemuña lori mós sertidaun batismu arguida nian ne’ebé sarani iha Indonezia. 



Alegasaun finál

Prokuradór haktuir katak arguida provadu komete krime ne’e, tanba ne’e husu ba Tribunál atu kondena arguida ho pena prizaun tinan 2 suspende  tinan 2. Enkuantu Defeza husu ba Tribunál atu aplika pena ne’ebé adekuadu ba arguida.



Desizaun

Depoisde avalia faktus ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál prova katak faktus hotu provadu, no Tribunál konklui prosesu ne’e bazeia ba provas ne’ebé iha no kondena arguida ho pena prizaun tinan 3 suspende ba tinan 4. Tribunál mós deside depoisde arguida hala’o tiha ninia pena suspensaun arguida tenke fila ba Indonézia.



9.      Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0035/16.ANANV.

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Nasson Sarmento

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Omologa pedidu dezisténsia keixa



Iha 25 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro, prezide julgamentu tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu TM ho arguida AA nu’udar (feen ho laen), hasoru lezada DP (nu’udar arguidu nia alin feto), iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 20 Agostu 2016, arguida AA diskute malu lezada (DP) tanba arguida sempre konta aat lezada ninia vida. Wainhira arguida atu tuda lezada, arguidu TM rona ema hakilar, arguidu halai ba iha fatin akontesimentu haree arguida ho lezada diskute malu, nune’e arguidu basa dala 2 iha lezada ninia hasan parte karuk no parte loos. Aktu ne’e rezulta lezada sofre moras iha lezada ninia hasan.     



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál kona-ba krime ofensa ba integridade fízika simples  ho  nia moldura penal  tinan 3 ka multa.



Produsaun ba prova

Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, antes tama ba produsaun ba provas, juis husu atu halo tentativa konsiliasaun ba arguidu, arguida no lezada.



Iha prosesu konsilisaun ne’e, arguidu no arguida husu deskulpa ba lezada no entrega osan ho valor US$50.00 ba lezada hodi kura lezada nia moras. Lezada simu pedidu deskulpa hosi arguidu no arguida no husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguidu no arguida.



Alegasaun finál

Depoisde rona tiha pozisaun hosi parte sira relasiona ho akordu dame ne’e, Prokuradór no Defeza apresia akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál atu omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezada no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e  no omologa akordu ne’e.



10. Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0199/16.PDSUA.

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Nasson Sarmento

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa



Iha 25 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél  iha Distritu Ainaro, prezide julgamentu  tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu AP hasoru lezadu FM, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 28 Novembru 2016, arguidu ho lezadu iha ona problema antes kona-ba rai. Wainhira lezadu fila hosi to’os ba nia uma hasoru malu ho arguidu iha dalan no arguidu lori kilat-anin baku dala 3 iha lezadu nia liman sorin loos. Aktu ne’e rezulta lezadu sofre moras, bubu no metan iha lezadu nia liman.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál   kona-ba krime ofensa ba integridade fízika simples  ho  moldura penal tinan 3 ka multa.



Produsaun ba provas

Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, nune’e antes tama ba produsaun  ba provas, juis husu atu halo konsiliasaun ba arguidu no lezadu.



Iha prosesu konsilisaun ne’e, arguidu husu deskulpa ba lezadu, no arrepende ona nia hahalok no promete sei la komete tan krime hasoru lezadu iha futuru. Arguidu mós fó osan US$50.00 ba lezadu hodi kura lezadu nia moras. Lezadu konkorda no husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguidu.



Alegasaun finál

Depoisde rona tiha prosesu konsiliasaun ho parte sira, Prokuradór no Defeza apresia ho akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál atu omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezada no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.



11. Krime la halo tuir obrigasaun alimentár

Nú. Prosesu                           : 0007/15.ANMBS

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Alvaro Maria Freitas

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares Da Silva

Defeza                                    : Dr. Albino de Jesus Pereira

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa



Iha 25 Jullu 2017 Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro, prezide julgamentu tentativa konsiliasaun ba krime la halo tuir obrigasaun alimentár ne’ebé envolve arguidu FCS hasoru lezada  MC, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha loron no fulan ne’ebé la apuradu, maibé maizumenus iha  tinan 2015, arguidu ho lezada diskute malu tanba lezada rona katak arguidu hola tan ona feen ki’ik. Depoisde diskuti-malu arguidu sai hosi uma no nunka fó alimentasaun ba nia-oan feto ida ne’ebé mak sei iha idade menoridade. 



Prokurador akuza arguidu kontra artigu 225 Kódigu Penál kona-ba krime la halo tuir obrigasaun alimentár ho moldura penal tinan 3 ka multa.



Produsaun ba provas

Iha prosesu konsiliasaun ne’e, lezada hakarak deziste ninia-keixa hasoru arguidu, maibé ho kondisaun arguidu tenke fó osan kada fulan US$40.00 ba nia oan ne’ebé sei ki’ik. Arguidu konkorda ho lezada ninia-pedidu, tanba ne’e lezada mós husu ba Tribunál atu dezisté ninia-keixa hasoru arguidu. 



Alegasaun finál

Depois rona tiha prosesu konsiliasaun ne’e, Prokuradór no Defeza apresia ho akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál atu omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezada no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e e no omologa akordu ne’e.



12. Krime abuza seksuál ba menór

Nú. Prosesu                           : 002/17. ANMBS

Kompozisaun Tribunál       : Koletivu

Juis                                         : Dr. Constáncio Barros Basmery, Dr. Nasson Sarmento no

                                                  Dr. Samuel da Costa Pacheco

Prokuradór                            : Dr. Matias Soares

Defeza                                    : Dr. Albino de Jesus Pereira

Tipu pena                              : Pena prizaun



Iha  25  Jullu  2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél  iha Distritu Ainaro, prezide  julgamentu leitura akordaun ba krime abuza seksuál ba menór ne’ebé envolve arguidu DM  hasoru lezada OM ho idade ( tinan 6), iha Distritu Ainaro. 



Akuzasaun husi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 11 Janeiru 2017, arguidu bolu lezada atu ba halimar iha nia uma, maibé lezada lakohi. Mesmu nune’e, arguidu kaer lezada nia liman dada obriga ba uma tatiis hodi kolu lezada nia kalsa no halo relasaun seksuál. Lezada  hakilar no bolu nia tian katak “mai lalais hau mate ona”.  Hafoin F (lezada nia tian) halai ba haree no ko’us lezada no haree raan sai barak hosi lezada nia orgaun seksuál.  Tanba ne’e lezada nia-tian lori kedas lezada ba intrega iha lezada nia inan-aman no hato’o kedas keixa ba xefe aldeia, polisia no lori lezada ba halo tratamentu iha Ospitál Referal Maubisse.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 177 alinea (a) Kódigu Penál kona-ba krime abuza  seksuál ba menór ho nia muldura penal tinan 5 to’o tinan 20 iha prizaun konjuga ho artigu 182 KP kona-ba agravasaun. 



Produsaun ba provas

Iha julgamentu arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun. Arguidu mós deklara katak nia arrepende ona ninia-hahalok no foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál. Iha parte seluk lezada kontinua konfirma no reforsa faktus sira iha akuzasaun.



Alegasaun finál

Prokuradór  haktuir katak arguidu provadu komete krime hasoru lezada bazeia ba arguidu nian deklarasaun no konfirmasaun hosi lezada. Atu halo prevensaun no evita arguidu la komete tan krime ne’e iha futuru, husu ba Tribunál atu kondena arguidu ho pena prizaun tinan 19. 



Enkuantu Defeza husu ba Tribunál atu aplika pena ne’ebé menus hosi tinan 19 tanba arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona nia hahalok no foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál.  



Desizaun

Depoisde avalia faktus ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konsidera katak arguidu provadu komete krime hasoru lezada. Tanba ne’e, Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu ho pena prizaun tinan 13.



13. Krime ofensa ba integridade fízika simples ho natureza violénsia doméstika



Nú. Prosesu                           : 0037/16.ANANV

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Argentino Luisa Nunes

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva 

Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano  Martins

Tipu pena                              : Pena multa 



Iha 26 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro, prezide  julgamentu  leitura sentensa ba  krime ofensa ba integridade fízika simples ho natureza violénsia doméstika ne’ebé envolve arguidu MdA hasoru nia feen, iha Distritu Ainaro. 



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 03 Setembru 2016, arguidu  basa dala 1 iha lezada nia hasan sorin loos no tebe dala 1 iha lezada nia-knosen no rezulta lezada monu ba rai.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál  kona-ba krime ofensa ba integridade fízika simples ho moldura penál to’o tinan 3 ka multa no konjuga ho artigu 2, 3 no 35 (b) LKVD.



Produsaun ba prova

Durante julgamentu arguidu  konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arguidu mós deklara katak foin permeira-vez mai hatan iha Tribunál no arrepende ona nia hahalok. Iha parte seluk lezada konfirma no kontinua reforsa faktus sira iha akuzasaun.

   

Alegasaun finál       

Prokuradór konsidera arguidu provadu komete krime hasoru lezada. Prokuradór afirma katak tuir loloos arguidu mak proteze lezada, maibé pelu-kontrariu arguidu mak komete fali krime hasoru nia feen. Tanba ne’e husu ba Tribunál atu kondena arguidu ho pena multa US$100.00. 



Enkuantu  Defeza  husu ba  Tribunál  atu kondena arguidu ho pena admoestasaun, tanba arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona nia hahalok no foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál. 



Desizaun

Depoisde avalia faktus ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu ho pena multa US$20.00 no sei selu USS1.00 kada loron durante loron 20. Tribunál mós fiksa pena alternativa loron 30 prizaun, wainhira arguidu la kumpri pena multa ne’e. 



14. Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0011/16.ANMBS.

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Argentino Luisa Nunes

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva

Defeza                                    : Dr. Fransisco Caetano Martins

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa



Iha 26 Jullu 2017 Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál Movél iha Distritu Ainaro,  prezide  julgamentu  tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu EA no VM  hasoru lezadu MB, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 07 Setembru 2016, arguidu sira ho lezadu diskute malu kona-ba baliza rai kintál ninian hafoin arguidu sira tuda lezadu no kona iha lezadu nia liman. Agresaun ne’e  rezulta moras, bubu no metan iha lezadu nia  liman.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál   kona-ba krime ofensa ba integridade fízika simples  ho moldura penal  tinan 3  ka multa.



Produsaun ba prova  

Iha prosesu konsilisaun ne’e, lezadu ho vontade rasik  hakarak deziste ninia-keixa hasoru arguidu    sira, no arguidu sira mós husu deskulpa ba lezadu. Aleinde ne’e, arguidu sira mós fó osan US$200.00 ba kura lezadu nia moras no promete katak sei la komete tan krime  hanesan hasoru lezadu ho ema seluk. 



Alegasaun finál

Depoisde rona tiha rezultadu konsiliasaun hosi parte sira, Prokuradór no Defeza apresia ho akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál atu omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezadu no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.



15. Krime ofensa ba integridade fízika simples

Nú. Prosesu                           : 0011/16.ANTHU

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Argentino Luisa Nunes

Prokuradór                            : Dr. Matias Soares

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa



Iha 26 Jullu  2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro,  prezide julgamentu  tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu SdS ho MF ( nu’udar maun alin)  hasoru lezada AdS (viziñu), iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 01 Agostu 2016,  arguidu sira diskute malu ho  lezada, no arguidu SdS basa dala 1 iha lezada nia hasan parte  loos, tuku dala 1  iha lezada nia hirus-matan no Arguidu MF kaer lezada ninia fuuk hodi rasta lezada ba estrada laran. Agresaun ne’e rezulta lezada sofre moras no bubu iha lezada nia hasan no lezada nia hirus-matan.  



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál   kona-ba krime ofensa ba integridade fízika simples  ho moldura penal to’o  tinan 3 ka multa.



Produsaun ba prova

Iha prosesu konsilisaun ne’e, lezada ho vontade rasik hakarak dezisté ninia-keixa hasoru arguidu sira, tanba arguidu sira mós husu deskulpa ona ba lezada no fó ona tais 1 no fahi 1 ba lezada hodi taka moe. Arguidu sira mós promete katak  sei la komete tan hahalok hanesan ne’e hasoru lezada ho ema seluk.



Alegasaun finál

Prokuradór no Defeza apresia akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál omologa prosesu ne’e.

   

Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezada no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.



16. Krime ofensa ba integridade fízika simples ho natureza violénsia doméstika



Nú. Prosesu                           : 0061/16.ANANV

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Argentino Luisa Nunes

Prokuradór                            : Dr. Matias Soares  

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Pena prizaun fulan 3 suspende ba tinan 1



Iha 26  Jullu  2017 Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro prezide julgamentu leitura sentensa ba  krime ofensa ba integridade fízika simples ho natureza violénsia doméstika ne’ebé envolve arguidu FS hasoru ninia  inan, iha Distritu Ainaro. 



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak, iha 25 Dezembru 2016, arguidu hirus no tuku lezada nia janela no odamatan, no kaer lezada nia fuuk no rasta lezada ba uma laran. Kazu ne’e akontese wainhira arguidu husu ba lezada atu fó lezada nia fahi ida ba arguidu atu fó ba arguidu ninia-feton maibé lezada lakohi. Agresaun ne’e rezulta lezada sofre moras no bubu iha lezada nia ulun.



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál  kona-ba  krime ofensa ba integridade fízika simples ho moldura penál to’o tinan 3 ka multa no konjuga ho artigu 2, 3 no 35 (b) LKVD.



Produsaun ba prova

Iha julgamentu arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arguidu foin premeira-vez mai hatan iha Tribunál, di’ak malu ona ho lezada no arrepende ona ninia hahalok. Iha parte seluk lezada konfirma no kontinua reforsa faktus sira iha akuzasaun. 



Alegasaun finál

Prokuradór konsidera arguidu provadu komete krime hasoru lezada, tanba ne’e husu ba Tribunál atu kondena arguidu ho pena prizaun fulan 3 suspende ba tinan 1. 



Enkuantu Defeza haktuir katak, arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona nia hahalok, no di’ak malu ona ho lezada. Tanba ne’e husu ba Tribunál atu aplika pena ne’ebé adekuadu ba arguidu. 



Desizaun

Depoisde avalia faktus ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu ho pena prizaun fulan 3 suspende ba tinan 1.



17. Krime Maus tratus ba kónjuje



Nú. Prosesu                           : 0059/16.ANANV 

Kompozisaun Tribunál       : Koletivu

Juis                                         : Dr.  Constáncio Barros Basmery, Dr.Samuel da Costa Pacheco

  Dr. Nasson Sarmento

Ministériu Públiku               : Dr. Matias Soares

Defeza                                    : Dr. Albino de Jesus Pereira

Tipu pena                              : Pena prizaun tinan 2 fulan 6 suspende tinan 3



Iha 27 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai Prezide julgamentu leitura akordaun ba  krime maus tratus ba kónjuje  ne’ebé  envolve arguidu JdA  hasoru nia feen, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 21 Dezembru 2016, arguidu tuku dala 1 iha lezada ninia reen-toos,   lezada mós tuku hasoru arguidu nia reen-toos hafoin arguidu mós  tuku dala 2 iha lezada ninia reen-toos, dudu lezada ba odamatan no tuku tan dala 1  iha lezada nia hirus matan.  Agresaun ne’e rezulta  lezada monu ba rai dada iis la di’ak.     



Prokuradór akuza, arguidu kontra artigu 154 Kódigu Penál kona-ba krime maus tratus ba kónjuje ho nia muldura penal tinan 2 to’o tinan 6.



Produsaun ba prova

Iha julgamentu arguidu konfesa faktus hotu iha  akuzasaun, arguidu deklara katak di’ak malu ona ho lezada, foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál no arrepende ona ninia hahalok. Aliende ne’e, lezada kontinua konfirma faktus sira iha akuzasaun. Lezada mós deklara katak depoisde akontesimentu to’o agora arguidu la komete tan krime hasoru lezada.  



Alegasaun finál

Prokuradór haktuir katak arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál no arrepende ona nia hahalok. Maibé atu prevene arguidu la komete tan krime hanesan hasoru lezada iha futuru, husu ba Tribunál atu kondena arguidu ho pena prizaun tinan 3 suspende ba tinan 3. 



Enkuantu Defeza husu ba Tribunál atu halo alterasaun juridiku husi krime maus tratus ba kónjuje ba krime ofensa korporal resíproka, tanba la prienxe krime  maus tratus ba kónjuje no fó justisa ba arguidu. 



Desizaun

Depoisde avalia faktus provadu sira ne’ebé produs durante julgamentu, Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu ho pena prizaun tinan 2 fulan 6 suspende ba tinan 3 no selu mós kustu judisiál US$50.00.



18.  Krime ofensa ba integridade fízika simples ho natureza violénsia doméstika



Nú. Prosesu                           : 0038/16.ANANV

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Nasson Sarmento

 Prokuradór                           : Dr. Napoleão  Soares da Silva

Defeza                                    : Dr. Francisco Caetano Martins

Tipu pena                              : Pena prizaun fulan 3 suspende ba tinan 1



Iha 27 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro, prezide julgamentu leitura sentesa ba  krime ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé envolve arguidu AB hasoru nia feen, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 16 Setembru 2016, arguidu tuku dala 2  iha lezada nia ulun no tuku dala 1 iha lezada nia matan fukun. Agresaun  ne’e rezulta lezada sofre bubu no metan iha lezada nia matan fukun. 



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 145 Kódigu Penál kona-ba  krime ofensa ba integridade fízika simples ho moldura penál to’o tinan 3 ka multa no konjuga ho artigu 2, 3 no 35 (b) LKVD.



Produsaun ba prova

Iha julgamentu arguidu konfesa faktus iha akuzasaun, deklara  katak foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál no arrepende ona nia hahalok. Iha parte seluk lezada konfirma no kontinua reforsa faktus sira iha akuzasun.



Alegasaun finál

Prokuradór konsidera arguidu provadu komete krime hasoru lezada bazeia ba konfisaun arguidu nian no reforsa mós hosi lezada. Tanba ne’e husu ba Tribunál atu kondena arguidu ho pena multa.



Iha parte seluk Defeza haktuir katak arguidu konfesa faktus hotu iha akuzasaun, arrepende ona nia hahalok no foin primeira-vez mai hatan iha Tribunál. Tanba ne’e husu ba Tribunál atu kondena arguidu  pena multa, maibé haree mós  ba arguidu nia kondisaun.



Desizaun

Depoisde avalia faktus ne’ebé prodús durante julgamentu, Tribunál konklui prosesu ne’e no kondena arguidu ho pena prizaun fulan 3 suspende ba tinan 1.  



19. Krime danu simples ho ameasa

Nú. Prosesu                           : 0069/15.ANANV.

Kompozisaun Tribunál       : Singulár

Juis                                         : Dr. Benjamin Barros

Prokuradór                            : Dr. Napoleão Soares da Silva

Defeza                                    : Dr. Manuel Amaral

Tipu pena                              : Omologa dezisténsia keixa



Iha 27 Jullu 2017, Tribunál Distritál Suai liuhosi Tribunál movél iha Distritu Ainaro prezide julgamentu  tentativa konsiliasaun ba krime  danu simples  ho krime ameasa  ne’ebé envolve  arguidu PdC hasoru lezadu FdC no AdA, iha Distritu Ainaro.



Akuzasaun hosi Prokuradór

Prokuradór akuza katak iha 01 Dezembru 2015,  arguidu kaer katana no ba buka lezadu sira iha lezadu sira nia uma,  maibé lezadu sira laiha. Arguidu  hetan fali lezadu sira iha AM nia uma no arguidu ameasa lezadu sira dehan “sorte imi rua la iha uma, selae ha’u oho tiha imi nain rua”. Depoisde ameasa lezadu sira, arguidu foti katana taa  kotu tiha tali ne’ebé uza hodi kesi ai-riin.  



Prokuradór akuza arguidu kontra artigu 157 Kódigu Penál kona-ba  krime ameasa konjuga ho artigu 258 kona-ba  krime  danu simples ho  nia moldura penal  tinan 3 ka multa.



Produsaun ba prova 

Iha prosesu konsilisaun ne’e, lezadu sira ho sira ninia-vontade rasik hakarak dezisté sira nia-keixa hasoru arguidu. Aleinde ne’e arguidu mós husu deskulpa ba lezadu sira no fó tais 1 no fahi 1 ba lezadu sira hodi taka moe. Arguidu mós promete katak iha futuru sei la komete tan krime  hanesan hasoru lezada sira ka ema seluk. 



Prokuradór no Defeza apresia akordu dame ne’ebé parte rua deside ona no husu ba Tribunál omologa prosesu ne’e.



Desizaun

Bazeia ba pedidu dezisténsia hosi lezadu sira no akordu dame hosi parte sira, Tribunál konklui prosesu ne’e no omologa akordu ne’e.



1 comment:

Editor said...

Obrigadu barak ba JSMP. Most excellent work by JSMP.