16 July 2012

JSMP: Sumáriu prosesu julgamentu kazu iha Tribunál Distritál Suai Segunda Semana Juñu 2012

12July 2012 Sumáriu Kazu

Periódu : Juñu 2012
Edisaun : 11 Jullu 2012

Sumáriu prosesu julgamentu kazu iha Tribunál Distritál Suai Segunda Semana Juñu 2012

Introdusaun

Iha semana primeíru no segundu fulan Juñu 2012, hahú husi dia 5 to’o 14 fulan Juñu 2012, JSMP kontinua hala’ó atividade monitorizasaun ba prosesu julgamentu iha Tribunál Distritál Suai (TDS).

Durante semana rua ne’e, JSMP konsege rejista totál kazu hamutuk 12. Kazu hirak ne’e kompostu husi kazu ofensa integridade fízika simples 7, kazu krime infantísidiu 1, kazu violénsia doméstika 2, kazu danu simples 1 no kazu krime aktu seksuál adolesente 1.

Entre kazu hirak ne’e, iha kazu balun julgamentu no kazu balun hetan omólogasaun. Aliende ne’e mós iha kazu balun kontinua adiadu tanbá parte interesadu sira mak la marka prezensa iha tribunál ho razaun ne’ebé mak la klaru ba tribunál. Parte hirak ne’e hanesan arguidu, testamuña inklui mós vítima sira ne’ebé notifikadu husi tribunál.

Hanesan ho edisaun sira seluk, sumáriu ida ne’e ho objetivu atu habelar informasaun ba lala’ók julgamentu iha Tribunál Distritál Suai (TDS).

1. Kazu ofensa integridade fízika simples Nú. 53/PEN/2012/TDS
Iha loron 5 fulan Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu omólogu ba kazu ofensa integridade fízika simples ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 53/PEN/2012/TDS. Arguidu ba kazu refere ho inisiál MCA hasoru vítima RdL, ne’ebé akontese iha loron 16 Dezembru 2011, iha Suco Maudemo Sub Distritu Tilomar Distritu Covalima.

Prosesu omólogusaun ne’e dirije husi Juíz singulár Dr. Âlvaro Maria Freitas, Ministériu Públiku (MP) reprezenta husi Dra. Zélia Trindade no arguidu rasik hetan defeza husi Dr. Marçal Mascarenhas husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Antes hahú prosesu julgamentu, tribunál bázeia ba artigu 145.2 Kódigu Penál no artigu 262 Kódigu Prosesu Penál hodi fó tempu ba parte sira atu halo tentativa konsiliasaun.

Husi rezultadu tentativa konsiliasaun ne’e, vítima deklara ba tribunál katak nai prontu dada fila fali kazu no la presiza prosesu kazu ne’e ba oin, maibé vítima husu atu arguidu selu indeminizasaun.

Iha tribunál oin arguidu deklara katak nia sei selu indeminizasaun ba vítima ho fahi bo’ot ida, tais ida no osan US $ 50.00 ( Dollares Amerikanu 50). .

Bazeia ba deklarasaun iha leten, tribunál haktuir tuir artigu 106, 107 no 109 Kódigu Penál konjugadu ho artigu 71 no 216 Kódigu Prosesu Penál hodi abosolve arguidu husi akuzasaun Ministériu Públiku nian.

2. Kazu krime infantísidiu Nú. 59/PEN/2011
Iha loron 06 fulan Juñu Tribunál Distritál Suai haloó prosesu julgamentu ba kazu krime infantisídiu ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 59/PEN/2011/TDS. Arguida ba kazu ne’e, ho inisisál DMN ne’ebé prátika aktu krime hasoru “bebe” ne’ebé foin moris.. Kazu ne’e akontese iha Aldeia Taimea, Suco Mali-Lait, Sub distritu Bobonaro Distritu Boboanaro, iha loron 10 Fevereiru 2011.

Prosesu julgamentu hala’ó ho kompozisaun juíz kolektivu ne’ebé kompostu husi Dr. Costançio Barros Basmery nu’udar Juíz Prezidénte, akompaña husi Dr. Âlvaro Maria Freitas no Dra. Flrorençia Freitas. Parte, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. Oscar Silva Tavares (MP Internasional) no arguida hetan defeza Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Haktuir akuzsaun Ministériu Públiku (MP) nian, katak iha tinan 2008 arguida separadu ho nia laen, nune’é iha tinan 2009 arguida halo relasaun seksuál ho mane seluk hodi hetan isin rua. Iha loron 10 fulan Fevereiru 2011, iha oras tuku 09.00 dader arguida ba hili kamii iha toos laran, iha fatin ne’e, arguida hahoris bebe no bebe tanis maka’as, arguida komesa buti metin iha bebe nia ibun to’o rezulta bebe mate. Depois ida ne’e, arguida lori bebe nia isin ba tau iha hudi hun no lori fatuk bo’ot hanehan tan iha bebe nia isin leten.

Relasiona ho akontesimentu ne’e, Ministériu Públiku akuza arguida ho artigu 142 Kódigu Penál kona-ba krimi ‘infantisídiu’ ne’ebé ho moldura penál husi tinan 3 to’o 10 iha prizaun.

Iha dekalrasaun arguida ba tribunál, arguida rekuñese katak akuzasaun Ministériu Públiku nian loos, maibé arguida argumenta katak tuir loloos nia la halo aktu krime ne’e, maibé tanbá arguida moe ba família no viziñu sira tanbá durante isin rua la iha ema ida mak hantene.

Relasiona ho faktus ne’ebé ezaminadu iha audiénsia julgamentu laran, iha Ministériu Públiku nia alegasaun finál, husu ba tribunál atu kondena arguida ho pena tinan 3 (tolu) iha prizaun no suspende ba tinan 3 (tolu).

Entertantu husi parte defeza husu ba tribunál atu aplika pena suspensaun ba arguida tinan 2 (rua), tanbá arguida rekuñese ba faktu sira ba kazu ne’e, manifesta aprependimentu ba hahalok no promete katak sei la halo tan iha futuru. Aliende ne’e, tanbá arguida iha oan ida ki’ik ne’ebé foin halo fulan 2 (rua).

Leitura akórdaun ba iha loron 20 Juñu 2012, iha oras tuku 10.00 dader.

3. Kazu krime ofensa integridade fízika simples Nú. 93/PEN/2011/TDS.
Iha loron 8 Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai la konsege hala’ó julgamentu ba kazu ofensa integridade fízika simples ne’ebe rejista ho Numeru Prosesu; 93/PEN/2011/TDS. Prosesu adiatanbá arguidu nain 2 ne’ebé involve iha kazu ne’e nain 1 deit mak marka prezensa (inisiál BdS) no arguidu ida seluk ho inisiál JT mak la marka prezensa iha tribunál, mesmu tribunal hato’o ona notifikasaun ofisial ba sira ida-idak..

Prosesu adiamentu dirije husi Juíz Dra. Florençia Freitas, Minsteriu Publiku reprezenta husi Dr. Oscar Silva Tavares no parte defeza Dr. Hipolito Moniz nu’udar advogadu privadu.

Bázeia ba faktu hirak iha leten, tribunál marka fila fali data julgamentu foun ba iha loron 23 Agustus 2012, iha oras tuku 09.00 daders.

4. Kazu krime ofensa integridade fízika simples Nú.13/PEN/2012/TDS
Tuir mai, iha loron 8 Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai la konsege halo julgamentu ba kazu ofensa ba integridade fízika simples ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 13/PEN/2012/TDS. Proseu adiamentu ba kazu ne’e, tanbá arguidu la marka prezensa no sein justifikasaun klaru ba tribunál.

Prosesu adiamentu dirije husi Juíz Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. Oscar Silva Tavares (MP Internasional) no parte defeza Dr. Hipolito Moniz nu’udar advagadu privadu.

Relasiona ho impedimentu ne’e, Ministériu Públiku husu ba tribunál atu kondena arguidu selu kusta judisíariu bainhira la fó jusfikasaun ne’ebé klaru ba tribunál konabá impedementu ne’e.

Iha parte seluk tuir JSMP nia observasaun mesmu arguidu ne’ebé notifikadu la marka prezensa iha tribunál, maibe vítima marka nia prezensa tuir oráriu ne’ebé tribunál determina iha karta notifikassaun laran.

Prosesu julgamentu ba kazu ne’e, sei hala’ó fila fali iha loron 13 Juñu 2012, iha oras tuku 10.00 dader.

5. Kazu krime violénsia doméstika Nú.52/PEN/2012/TDS
Tuir iha loron 8 fulan Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu violénsia doméstika ne’ebé rejista ho Númeru prosesu: 52/PEN/2012/TDS. Kazu involve husi arguidu Joni Bragança no akontese iha loron 18 Jullu 2011, iha Distritu Bobonaro.

Prosesu julgamentu dirije husi juíz singulár Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António da Silva Tavares no arguidu hetan defeza husi Dr. Vasco Kehi.

Audiénsia julgamentu hahú ho lee akuzasaun husi Ministériu Púbiku. Haktuir akuzasaun katak iha loron 18 Jullu 2011, akontese dezintedimentu entre arguidu ho vítima relasiona osan US$.20.00 (Dolares Amerikano 20) nia parideriu. Bainhira arguidu husu konaba osan ne’e vítima dehan nia la hetan. Tanba ne’e arguidu nervoju basa iha hasan loos dala 2 (rua) no tuku iha hirus matan dala ida ne’ebé rezulta vítma hetan sofre iha fízika.

Relasiona ho akotesementu ne’e, Ministériu Públiku akuza arguidu ho artigu 145.1 Kódigu Penál konjugadu ho artigu 2 alinea (1), artigu 3 lainea (a) artigu 35 no 36 Lei No.07/2012, Lei Kontra Violénsia Doméstika.

Iha deklarasaun arguidu ba tribunál, arguidu rekoñese akuzasaun Ministériu Públiku nian, maibé arguidu rejeita faktu husi akuzasaun balun. Arguidu deklara katak loos duni arguidu basa deit maibé la tuku nomós depoisde akontementu arguidu ho vítima diak fali malu no moris hanesan feen ho laen hanesan babain.

Iha prosesu julgamentu ne’e, vítima la marka prezensa iha tribunál, nune’é Ministériu Públiku hato’ó ba tribunál katak mesmu vítima la marka ninia prezensa hodi fó depoimentu konabá faktus ba kazu, maibé Ministériu Públiku konsidera katak arguidu provadu komete krime tuir saida mak akuza hasoru arguidu. Tuir Ministeriu Públiku mos konsidera katak tanbá arguidu rasik konfesa ba nia hahalok ho ida ne’e la persija atu rona tan vítima nia deklarasaun.

Bázeia ba faktu hirak ne’e, iha Ministériu Publiku nia alegasaun finál, husu ba tribunál atu kondena arguidu ho pena tinan 2 iha prizaun maibé suspende ba tinan 3. Pozisaun Ministériu Públiku bázeia deklarasaun husi arguidu no liga ho akuzasaun.

Entertantu parte defeza hato’ó ba tribunal atu aplika pena suspensaun ba arguidu, tanbá arguidu rekoñese no hatudu arependimentu ba nia hahalok. Aliende ne’e, arguidu foin primeíra ves mai hatan iha tribunál no promete ba tribunál katak arguidu sei la repete tan hahalok hahalok ne’e iha futuru.

Depoisde alegasun finál Ministériu Públiku nian no parte defeza, tribunál konfirma ba parte sira katak kazu ida ne’e bele hetan kedas desizaun imediata.

Bázeia ba faktus sira ne’ebé produz durante julgamentu, tribunál konvensidu katak arguidu provadu komete krime ofensa integridade fízika simples ho natureza krime violénsia doméstika.

Bazeia ba faktu hirak ne’e, tribunál konklui katak arguidu kontra artigu 145.1 Kódigu Penál konjugadu ho artigu artigu 2 alinea (1), artigu 3 lainea (a) artigu 35 no artigu 36 Lei Kontra Violénsia Doméstika. Tribunal, ikus-mai deside hodi kondena arguidu ho pena tinan 1 fulan 6 iha prizaun, maibé suspende ba pena suspensaun durante tinan 3.

6. Kazu violénsia doméstika Nú.43/PEN/2012/TDS
Iha loron 8 fulan Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu violénsia doméstika ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 43/PEN/2012/TDS. Arguidu ba kazu ne’e Bendito Ximenes hasoru vítima Maria Almeida de Carvalho, ne’ebé akontese iha Aldeia Aitaman Suco Maudemo Sub Distritu Tilomar Distritu Covalima, iha loron 4 Novembru 2011.

Prosesu jugamentu dirije husi juíz singulár, Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. Oscar Silva Tavares (MP Internasional) no arguidu hetan assisténsia legal husi Dr. Hipolito Moniz nu’udar advogadu privadu.

Bázeia ba akuzasaun Ministériu Públiku nian, katak iha loron 4 fulan Novembru 2011, mais ou menuz iha kalan (la fixu tuku hira lolos), arguidu halo aktu krime ofensa intefridade fízika simples hasoru nia feen. Aktu ne’e realijadu ho maneira buti iha vítima nia kakorok no latan ba rai, depoisde vítima monu ba rai arguidu tur iha vítima nia leten, no husu ba vítima katak “vítima hadomi nia ka lae”. Mesmu iha situasaun hanesan ne’e, vítima hatan katak nia hadomi arguidu. Hafoin ida ne’e, arguidu kontinua husu ba vítima katak se vítima hadomi nia lalika halo keixa ba Polisia.

Relasiona ho akontesimentu ne’e MP akuzasa arguidu ho artigu 145 KP konjugadu ho artigu 2 alinea (1), artigu 3 alinea (a) artigu 35 no 36 Lei No.07/2010 Lei Kontra Violénsia Doméstika.

Iha prosesu julgamentu ba kazu ne’e, arguidu hili nia direitu nonook tuir artigu 60 alinea (c) Kódigu Prosesu Penál.

Mesmu nune’é, vítima iha nia deklarasaun ba tribunál kontinua reforsa faktu sira ne’ebé Ministériu Públiku hakerek iha akuzasaun laran. Aleinde ne’e, vítima haktuir liu tan katak arguidu sempre halo ofensa hasoru vítima, maibé vítima la bele halo keixa tanbá arguidu sempre ameasa vítima.

Tuir mai, testamuña AdS depoimentu ba tribunál katak iha loron 14 fulan Novembru 2011, iha oras tk 8 kalan rona vítima hakilar dehan “mai ajuda hau lai sé lae hau mate’. Rona lia fuan ne’e, testamuña la’ó ba haree, iha fatin akontesimentu nia haree arguidu hakoak metin vítima ho latan ba rai, nune’é testamuña interm no ajuda vítima evakua kedas iha fatin akontesementu.

Relasiona ho fatus hirak ne’e, iha alegsaaun final Ministériu Públiku nian, husu ba tribunál atu kondena arguidu ho pena multa ne’ebé sei aplika durante loron 30. Kada loron arguidu sei selu ho valór US$.3.00. Signifika total multa ne’ebé arguidu sei selu hamutuk US$ 90,00.

Nune’é mós, parte defeza husu ba tribunál atu aplika pena multa ba arguidu tanbá arguidu nu’udar professor iha Eskola Pre.Primaria iha Sub Disitriu Fatululik Dsitritu Covalima.

Depoisde alegasaun finál, husi parte Ministériu Públiku no defeza, ikus mai tribunál konfirma ba parte sira katak ba kazu ida ne’e desizaun imediata.

Iha lee leitura desizaun tribunál konvensidu katak arguidu provadu komete krime ofensa integridade fízika simples ho natureza krime violénsia doméstika. Liu tan, tribunál konfirma katak arguidu nia hahalok priense rekizitus tuir artigu145.1 Kódigu Penál konjugadu ho artigu 35 Lei No.07/2010 Lei kontra violénsia doméstika.

Depoisde avalia prosesu no situasaun tomak, tribunál konsidera no hanoin katak pena multa mak adekuada liu ba arguidu. Tanbá ne’e, tribunál kondena arguidu hodi selu pena multa US $.90.00 (dollars sia nulu) tuir pedidu Ministeriu Públiku nian. Pena multa refere sei selu durante loron 30 nia laran ho nia kontajen 3.00 kada loron-loron.

7. Kazu ofensa integridade fízika simples Nú. 11/PEN/2012/TDS
Iha loron 8 fulan Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba ofensa integridade fizika simples ne’ebe rejista ho Nú.11/PEN/2012/TDS. Kazu ne’e, involve husi arguida Leonia Gusmão hasoru vitima Ana Maria, ne’ebé akontese iha loron 17 Juñu 2011, iha Aldeia Busa Kukun, Suco Debos Sub Distritu Suai, Distritu Covalima.

Prosesu julgamentu dirije husi juíz singular Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. Antonio da Silva Tavares no arguidu hetan asisténsia legal husi Dr. Vasco Keh.

Bázeia ba akuzasaun Ministériu Públiku nian, haktuir katak iha loron 17 Juñu 2011, iha oras tuku 06.00 dadersan arguida ba iha vítima nia uma hodi hakilar “tanbá sa imi konta hau nia oan”. Wainhira vítima sai husi uma laran arguida buti kedas iha vítima nia kakorok no latan ba rai. Rezultadu husi aktu krime ne’e, vítima hetan sofre bubu iha kakorok.

Relasiona ho akontesimentu ne’e, Ministériu Públiku akuza arguidu ho artigu 145.1 Kódigu Penál.

Iha arguida nia dekarasaun ba tribunál rekoñese katak akuzasaun Ministériu Públiku nian loos. Maibé arguida argumenta katak tuir loloos kazu ne’e la akontese tanbá rona informasaun husi ema seluk dehan vítima konta nia oan feto, ho ida ne’e arguida halo ofensa hasoru vítima.
Nune’é mós, vítima nia deklarasaun ba tribunál kontinua reforsa faktus no kronolojia ba akuzasaun Ministériu Públiku nian.

Tuir mai, testamuña MdA depoimenta katak nia haree ho matan rasik bainhira arguida hakilar maka’as no buti vítima nia kakorok no latan ba rai. Testamuña rasik mak hola inisiativa hodi ba ajuda vítima maibé arguida mos halo reazen hasoru testamuña hodi tuku tan testamuña iha lolos nia hirus matan.

Aleinde ne’e, testamuña NE reforsa liu tan konaba faktu depoimentu sira ne’ebé haktuir ona husi MdA.
Relasiona ho fatus hirak ne’e, iha alegasaun Ministériu Públiku nian, alega arguidu tuir artigu 145.1 Kódigu Penál. Bázeia alegasaun ne’e, Ministériu Públiku husu ba tribunál atu kondena arguida ho pena tinan 2 iha prizaun maibé suspende ba tinan 3 (tolu).

Iha parte seluk, parte defeza hato’ó ba tribunal atu aplika pena suspensaun ba arguida, tanbá foin primeíra ves mai hatan iha tribunál nomós arguida arependimentu ba nia hahalok no promete katak sei la repetan iha futuru.

Depoisde alegasaun finál husi Ministériu Públiku no parte defeza, tribunál hola konkluzaun katak ba kazu ida ne’e bele hetan kedas desizaun imediata.

Iha lee leitura desizaun, tribunál konfirma katak arguida provadu komete krime ofensa integridade fízika simples. Kazu ne’e realijadu ho maneira buti iha vítima nia kakorok no latan ba rai,husi aktu krime refere vítima hetan sofre bubu iha kakorok.

Relasiona ho faktu no prosesu hirak ne’e, tribunál konklui katak arguidu nia hahalok priense rekizitus tuir artigu 145.1 Kódigu Penál ne’ebé ho moldura penál to’o tinan 3 ka multa.

Bázeia ba konsiderasaun ba faktu provadus iha leten tribunál kondena arguida ho pena tinan 1 iha prizaun maibé suspende ba tinan 2.

8. Kazu krime ofesa integridade fízika simples Nú.03/PEN/2012/TDS
Iha loron 13 Juñu 2012, Triunál Distritál Suai hala’ó julgamentu hodi lee leitura sentensa ba kazu ofensa integridade fizika simples ne’ebe rejista ho Númeru Prosesu: 03/PEN/2012/TDS. Kazu ne’e involve husi arguidu Danilo Amaral hasoru vítima Rimundo Amaral ne’ebé akontese iha loron 6 Juñu 2012, iha Aldeia Seran Kotek, Suco Debos, sub distritu Suai Distritu Covalima.

Prosesu lee leitura sentensa dirije husi Juíz singulár Dr. Âlvaro Maria Freitas, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. Oscar Silva Tavares (MP internasional) no arguidu hetan defeza husi Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Bázeia ba leitura sentensa ne’ebé Juíz lee katak arguidu provadu komete krime ofensa integridade fízika simples. Kazu ne’e realijadu ho maneira tuku dala ida kona vítima nia matan karuk. Husi aktu ne’e rezulta vitima hetan kanek iha matan fukun no bubu-metan.

Relasiona ho faktu no prosesu hirak iha leten, tribunál konvensidu katak arguidu nia hahalok provadu priense elementu krime tuir artigu 145.1 Kódigu Penál. Tanbá ne’e, tribunál deside hodi kondena arguidu ho pena fulan 4 (ha’at) iha prizaun maibé suspende ba tinan 1 (ida).

9. Kazu ofensa integridade fízika simpes Nú. 13/PEN/2012/TDS
Iha loron 13 Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai halo omólogu ba kazu ofensa integridade fízika simples ne’ebé rejista ho Nú.13/PEN/2012/TDS. arguidu ba kazu ne’e involve husi ema na’in 2 (rua). Sira ida-idak ho inisiál JD no SM hasoru vítima DM, ne’ebé akontese iha loron 7 Maiu 2011, iha Suco Wedau Bere, Sub distritu Alas Distritu Manufahi.

Prosesu omólogu ne’e dirije husi Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António da Silva Tavares no parte defeza Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Antes atu hahú prosesu julgamentu tribunál bázeia ba artigu 145.2 Kódigu Penál ne’ebé konjugadu ho artigu 262 Kódigu Prosesu Penál maneija atu halo tentativa ba konsiliasaun ba parte sira.

Rezultadu husi konsiliasaun, vítima haktuir ba tribunál katak prontu atu dada fali kazu ne’e no lakoi prosesu ba oin, maibé husu ba arguidu liu husi tribunal atu selu indeminizasaun ho valór US$. 500,00.

Iha arguidu na’in 2 (rua) nia deklarasaun ba tribunál katak sira prontu selu indeminizasaun ne’ebé mak vítima husu no sei selu iha loron 20 Juñu 2012.

Tribunál konkorda ho pedidu vítima, tanbá ne’e tribunál halo omólogu no absolve arguidu sira ba krime ne’ebé mak komete.

10. Kazu ofensa integridade fízika simples Nú.48/PEN/2012/TDS
Iha loron 13 Juñu 2012 Tribunál Distritál Suai (TDS), hala’ó prosesu julgamentu ba kazu ofensa integridade fízika simples, ne’ebé rejista ho Númeru Prosesu: 48/PEN/2012/TDS. Arguidu ba kazu ne’e ho inisiál MG (ajente PNTL) hasoru vítima CdA ne’ebé akontese iha loron 11 Agustus 2011, iha Suco Ritabou, sub diitritu Maliana Distirtu Covalima.

Prosesu julgamentu dirije husi juiz singulár, Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António da Silva Tavares no arguidu hetan defeza husi Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensoria Públiku.

Bázeia ba akuzasaun Ministériu Públiku nian, katak iha loron 11 fulan Agustus 2010, mais ou menus tuku 10.00 dader, mosu dizkomunikasaun entre vítima ho nia oan na’in 2 (rua) konabá uma. Siatusaun ne’e rezulta vítima sai nervoju no sobu tiha nia uma, nune’é vítima nia oan sira ba halo keixa iha Polisia.

Iha fatin akontesementu, arguidu ho nia elementu polisia sira to’o mai vítima nafatin kontinua sobu hela uma.

Iha momentu ne’e, arguidu husu ba vítima atu tun husi uma leten. Maibe vítima hatan dehan katak nia sobu nia uma tanba ne’e la iha ema ida mak atu impede ka satan netik nia.
\
rona tiha hanesan ne’e arguidu nervoju no dehan ba vítima atu no uja pistola amiasa atu tiru mate vítima. Depois ko’alia hanesan ne’e arguidu basa iha vítima nia hasan, baku ho sintu dala 4 (ha’at) iha kotuk laran no tuku dala 1 iha hirus matan. Aktu ne’e rezulta vítima monu ba rai. Tanba asaun ne’e rezulta vítima hetan sofre bubu metan (membengkak) iha kotuk laran.

Relasiona ho akontesimentu ne’e, Ministériu Públiku akuza arguidu ho artigu 145.1 Kódigu Penál Timór Léste.

Ba tribunál arguidu rekoñese akuzsaun Ministériu Públiku nian, maibé arguidu rejeita faktu husi akuzasaun balun. Arguidu deklara katak arguidu basa dala ida no lori sintu baku dala 2 (rua) iha kotuk laran, maibé arguidu la lori pistol ameasa no la tuku iha vítima nia hirus matan.

Mesmu nune’e, iha vítima nia deklarasaun ba tribunál nia kontinua reforsa faktu no kronolojia sira ne’ebé Ministériu Públiku hanerek iha akuzasaun laran.

Testamuña FdA depoimenta ba tribunál katak loos duni arguidu basa dala ida kona hasan no lori sintu baku dala rua maibé la tuku iha hirus matan no la lori pistol ameasa vítima.

Liu tan testamuña FM kontinua reforsa depoimentu katak iha tempu ne’ebá arguidu basa no lori sintu baku deit maibé arguidu la lori pistol ameasa vítima. Aleinde ne’e testamuña seluk ho iniai JdA kontinua depoimentu katak tuir lolos arguidu la halo asaun ne’e, maibe tanbá vítima koa’lia ba arguidu ho nervoju hodi nune’é arguidu halo asaun hirak ne’e.

Depoisde rona deklarasaun husi arguidu, vitima no depoimentu husi testamuña sira, prosesu kontinua ho alegasaun finál. Iha Ministériu Públiku nian alegasaun finál alega arguidu tuir artigu 145 Kódigu Penál.

Relasiona ho faktus hirak iha leten, Ministériu Públiku nia alegasaun finál husu ba tribunál atu aplika pena tinan 2 iha prizaun no suspende ba tinan 3 (tolu) no selu indeminizasaun ho valór US$.150.00 (atus ida lima nulu).

Entertantu, parte defeza solisita ba tribunál atu aplika pena suspensaun ba arguidu fulan 6 tanbá arguidu manifesta nia arependimentu no rekoñese ninia hahalok. Arguidu mos foin primeira-ves mai hatan ih tribunál.

Leitura sentensa sei hala’ó iha loron 20 Juñu 2011, tuku 14.30 Lokraik.

11. Kazu danu simples Nú.92/PEN/2012/TDS
Iha loron 14 Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu danu simples ne’ebé rejistu ho Númeru Prosesu: 92/PEN/2012/TDS. Arguidu ba kazu ne’e ho inisiál DV hasoru vítima JC, ne’ebé akontese iha tinan 2012, iha Suco Ritabou Sub dsitritu Maliana Distritu Bobonaro.

Prosesu jugamentu dirije husi juíz singular Dr. Costançio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António da Silva Tavares no arguidu hetan defeza husi Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Prosesu julgamentu hahú ho lee akuzasaun mai husi Ministériu Públiku. Tuir akuzasaun haktuir katak katak iha tinan 2010, arguidu uza sensor hodi ba koa vítima nia nu’u hun 4 (ha’at) no has hun 1 (ida) no sobu vítima nia uma.
Iha deklarasaun arguidu nian, ba tribunál arguidu deklara katak akuzasaun iha balun loos no balun la loos. Tuir arguidu nia deklarasaun katak arguidu ko’a duni nu’u hun ida no has hun ida deit. Maibe arguidu mos deklara katak aktu krime ne’e akontese tanba vítima nia oan mane halo arguidu nia motor ida lakon.

Depoisde rona tiha arguidu nia deklarasaun, tribunal la kontinua ho rona vítima no testamuña sira ne’ebé Ministériu Públiku aprezenta tanbá sira la marka prezensa no sein justifikasaun ne’ebé klaru ba tribunál.

Relasiona ho faktu hirak iha leten, tribunál marka fali oráriu julgamentu foun ba iha loron 02 Jullu 2012, iha oras tuku 10.00 dader.

12. Kazu aktu seksuál adolesente Nú.37/PEN/2012/TDS
Iha loron 14 Juñu 2012, Tribunál Distritál Suai hala’ó prosesu julgamentu ba kazu aktu seksuál adolesente ne’ebé rejista ho Nú.37/PEN/2012/TDS. Arguidu ba kazu ne’e ho inisiál FB hasoru vítima RP Kazu akontese iha loron 2008, iha Suco Hola Rua, Sub distritu Tirlolo Distritu Manufahi.

Prosesu julgamentu prejide husi juíz singulár Dr. Costnçio Barros Basmery, Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. António da Silva no arguidu hetan defeza husi Dr. João Henrique de Carvalho husi Eskritóriu Defensória Públiku.

Prosesu julgamentu hahu ho lee akuzasaun husi MP. Tuir akuzasaun MP nian haktuir katak iha tinan 2008 arguidu ho vítima iha relasaun namora. Nune’é arguidu dehan ba vítima hakarak kaben ho vítima hodi nune’é arguidu konsege halo relasaun seksual ho vitima. Iha tinan 2010 arguidu kontinua halo relasaun seksual ho vitima to’o hetan isin rua, depoisde isin tiha arguidu nega katak la’os arguidu nia oan, nune’e vitima ba halo keixa Polisia, hafoin arguidu deklara katak nia oan.

Ba tribunál arguidu rekoñese katak akuzasaun Ministériu Públiku nian loos hotu, maibé arguidu mós deklara katak depoisde akontesimentu arguidu ho vítima moris hanesan feen ho laen no iha oan na’in ida ona.

Iha vítima nia deklarasaun ba tribunál kontinua reforsa katak depoisde akontesimentu vítima ho arguidu moris hanesan feen ho laen no iha oan nain ida. Liu tan testammuñ DP nu’udar vitíma nia inan reforsa mos faktu sira iha leten.

Relasiona ho prosesu ne’ebé produz iha audiénsia julgamentu laran, iha Ministériu Públiku nia alegasaun finál, husu ba tribunál atu absolve arguidu husi akuasaun Ministériu Públiku nian.

Entertantu, parte defeza mós hato’ó ba tribunál atu absolve totál arguidu husi akuzasaun Ministériu Públiku nian.

Depoisde alegasaun finál husi Ministériu Públiku no parte defeza, tribunál lee leitura sentensa imediata. Tribunál konfirma katak arguidu nia hahalok la priense rekizitus tuir artigu 178 Kódigu Penál, tanbá ne’e tribunál absolve arguidu husi akuzasaun Ministériu Públiku nian.

No comments: